Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
Laiks un manta 
10th-Jan-2006 09:13 am
Nav laika ciboties. Darbojos. Guļu 5-6 stundas un atkal darbojos. Kaut ko ielieku kuņģītī un darbojos. Pārmaiņām nav nemaz tik slikti. Tikai laika pietrūkst..
Vakar apjautu vienu lietu. Par materiālo dzīves pusi. Protams, ir lietas, ko gribētos. Lielākas un nopietnākas par tualetes papīru un ikdienišķo maizi. To un šito, un vēl to. Bet ar mani ir tā - ja man kaut kā nav, lieki nepārdzīvoju. Ieķeksējo, ka noderētu, un tas kaut kā ar laiku pats atnāk pie manis. Ne mirkli nesatraucoties un negaužoties, ka nav un tā, nu, tāaaa gribas. Nepiesārņojot savas domas, neieciklējoties uz sarkanajiem zābaciņiem vai digitālo fočiku. Ļoti viegli samierinos un pieņemu esošo. Ne jau ārējie faktori veido cilvēku, bet iekšējā pasaule. Attiecības ar sevi.
Un patiesībā nemaz i ne tik tūdīgi dzīvojam, vai ne? :) Skaisti dzīvojam, ja tikai vienmēr spētu to sajūtu saglabāt..
Comments 
10th-Jan-2006 09:53 am
Jāāā, ja spētu... Ehhh, es jau arī ar tādu domu dzīvoju, ka "nu gan jau kaut kad man būs", bet dažreiz uznāk tādi kā "melnie", kad gribas tagad un uzreiz.Un tad ir lielie puņķi un asaras, un gaušanās par dzīvi....bet mēs taču turpinam dzīvot, un pēc pāris stundām, vai nākamajā dienā viss jau atkal ir kārtībā. :)
10th-Jan-2006 09:56 am
Ja iekārto tās prioritātes tādā gultnē, kad prāts neņem virsroku ar savām iegribām, nav nemaz tik traki :) Kaut, protams, ir lietas, kas tiešām ir vajadzīgas, tas jau skaidrs. Tikai tā atšķirība starp tiešām vajadzīgo un ego iegribu..
10th-Jan-2006 10:13 am
patiešām, man liekas, ka liela dzīves māksla ir noturēt to sajūtu. tur nepieciešams daudz spēka
10th-Jan-2006 10:17 am
Ļoti liela iekšējā stabilitāte, jā..
10th-Jan-2006 10:34 am
mmm ... labi ka taa ...
es gan - ja kaut kos agribu,t ad daru visu lai peec iespeejas aatraak pie taa tiktu - un jaa - esmu materiaaliste, to nevienu briidi neesmu noliegusi, manaa dziivee paaraak lielu lomu speelee lietas, miilu eertiibas - fakts
10th-Jan-2006 10:36 am
Neteiktu, ka tas i dikten labi, bet nu.. :) Galvenais, lai no tā nerodas problēmas! ;))))))))) [ja kam ļoti ļoti pieķeras, piem., materiālajām "vērtībām", agru vai vēlu tās tiks atņemtas, nozagtas, bankrots utt., etc. tā nu viņč i.. dzīve sit pa vājajām vietām - galējībām un pārmērībām]
10th-Jan-2006 10:38 am
diemzheel tiehsi shos pashus vaaardus par zaudeeshanu var attiecinaat arii ne gariigajaam veertiibaam - piemeeram gariigo piepildiijumu - miilestiibu! :P
10th-Jan-2006 10:40 am
Garīgo piepildījumu nevar pazaudēt. Jo tieši tā - tas ir piepildījums. var pazaudēt attiecības, ja slimīgi tām pieķeras. Kaut kad nesen iepriekš par to te diskutējām.. var pazaudēt mantas, lietas, naudu, var pazaudēt darbu, tuviniekus. Bet cilvēks pats ar to, kāds viņš pats ir, paliek.
10th-Jan-2006 10:41 am
es runaaju par miilestiibu ko var pazaudet, lai cik stipra vinja tajaa mirklii neliktos, lai cik laimiigs tu nejustos ...
viss var paiet un aiziet ...
10th-Jan-2006 10:45 am
Nu nevar pazaudēt mīlestību, ko Tu runā! Var objektu pazaudēt. Bet mīlestība nāk no cilvēka. Tā ir viņa dvēselē. Kā to var pazaudēt.. Var attiecības zust, bet sajūtas un emocijas ir cilvēkā.
10th-Jan-2006 10:50 am
tad jau mees pastaaviigi un muuzhiigi miileetu visus savus bijushos :P
10th-Jan-2006 10:54 am
Kāpēc tā? Paliek atmiņas, paliek kādas emocijas. Bet tā jūtu ķīmija var izplēnēt. Tāpēc jau saka', ka mūžīga mīlestība gadās reti. Bet tā iekšējā Mīlestība, kas ir cilvēkā, ir nepārtraukta, tā Mīlestibas enerģija. Es piekrītu tam viedoklim, ka šī enerģija ir nepārtraukta, tikai mainās objekti.
Katrs cilvēks dzīves laikā mainās atkarībā no notikumiem, no sajūtām un spriedumiem. Un nevar taču zināt, kā es un kāds būs izmainījies pēc 10 gadiem. Varbūt nebūs nekā kopīga, par ko runāt, jūtas pret konkrēto objektu izplēnēs. Parādīsies varbūt jauns objekts ar jaunu spēku, kas tieši tam dzīves posmam būs ideāls partneris, iedvesmos, atbalstīs sapratīs. Ai, tas garšs stāsts.. :) Man jau liekas, pati gudra meitene un saproti.. :)
10th-Jan-2006 10:42 am
viss .. nekaadu sarunu ...
jaastraadaa :(
10th-Jan-2006 10:44 am
Aihh, man arī :/
10th-Jan-2006 10:40 am
ahā - pareizā attieksme. vienīgais - pārāk viegla samierināšanās ar notiekošo (ne visu, bet to, kas nepatīk) pie sarkaniem zābaciņiem zaļu gumijnieku vietā nenovedīs :]
10th-Jan-2006 10:44 am
Viegla samierināšanās ar to, ka kaut kāda lieta nav, jo tātad tajā brīdī nav vajadzīga. Bet censties iet uz priekšu. Samierināties ar to domu, ka tagad ir tie zaļie gumijnieki. Un ko darīt - kārties augšā? Ir zaļie. Ir iespēja dabut sarkanos zābaciņus. Domājam -vajag. ir vērts paŗdzīvot, ir iespējas dabūt? Tīri loģiski. Nevis tagad saspringt, iet uz čakielas, lai varētu nopelnīt kaut kādiem štrunta zābaciņiem.
Jo dzīvē notiek tas, kam jānotiek, nevis tas, ko cilvēks grib. Ir iedomājies, ka viņam vajag.
Ir lietas, ko nevar izmainīt ta uz sitienu, ar tām samierināties. Ir lietas, pēc kurām var censties. Ir lietas, ar kurām nedrīkst samierināties, bet ir jācīnās. Es te par materiālajiem pribambasiem, kas nu man galīgi liek mieru.. :)
10th-Jan-2006 12:44 pm
Asociējās ar stāstu par skābajām vīnogām:)
10th-Jan-2006 01:24 pm
Tās Tavas asociācijas.
Bet mana atziņa. Kas pašai likās negaidīta.
10th-Jan-2006 01:38 pm
Ja tā, tad forši.
10th-Jan-2006 01:46 pm
To jau laiks parādīs, cik forši ;)))
This page was loaded Dec 24th 2025, 4:53 pm GMT.