Viegla samierināšanās ar to, ka kaut kāda lieta nav, jo tātad tajā brīdī nav vajadzīga. Bet censties iet uz priekšu. Samierināties ar to domu, ka tagad ir tie zaļie gumijnieki. Un ko darīt - kārties augšā? Ir zaļie. Ir iespēja dabut sarkanos zābaciņus. Domājam -vajag. ir vērts paŗdzīvot, ir iespējas dabūt? Tīri loģiski. Nevis tagad saspringt, iet uz čakielas, lai varētu nopelnīt kaut kādiem štrunta zābaciņiem.
Jo dzīvē notiek tas, kam jānotiek, nevis tas, ko cilvēks grib. Ir iedomājies, ka viņam vajag.
Ir lietas, ko nevar izmainīt ta uz sitienu, ar tām samierināties. Ir lietas, pēc kurām var censties. Ir lietas, ar kurām nedrīkst samierināties, bet ir jācīnās. Es te par materiālajiem pribambasiem, kas nu man galīgi liek mieru.. :)