Kāpēc tā? Paliek atmiņas, paliek kādas emocijas. Bet tā jūtu ķīmija var izplēnēt. Tāpēc jau saka', ka mūžīga mīlestība gadās reti. Bet tā iekšējā Mīlestība, kas ir cilvēkā, ir nepārtraukta, tā Mīlestibas enerģija. Es piekrītu tam viedoklim, ka šī enerģija ir nepārtraukta, tikai mainās objekti.
Katrs cilvēks dzīves laikā mainās atkarībā no notikumiem, no sajūtām un spriedumiem. Un nevar taču zināt, kā es un kāds būs izmainījies pēc 10 gadiem. Varbūt nebūs nekā kopīga, par ko runāt, jūtas pret konkrēto objektu izplēnēs. Parādīsies varbūt jauns objekts ar jaunu spēku, kas tieši tam dzīves posmam būs ideāls partneris, iedvesmos, atbalstīs sapratīs. Ai, tas garšs stāsts.. :) Man jau liekas, pati gudra meitene un saproti.. :)