Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
 
4th-Jan-2006 09:12 am
Atkal to Svijašu vakar lasīju. Sagruzījos ne pa jokam. Nevar būt, ka viss ir tik karmiski, tik smagi un nolemti. Nevar būt, ka vīrietis, kas idealizē savu sievieti, kļūst impotents. Kaut kas tajos apgalvojumos neklapē. Galējības, protams, nav nekas labs, bet vai tad Mīlestība galu galā neidealizē? Tad jau nedrīkst Mīlēt.. Jeb es atkal kaut ko ne tā? Varbūt nav labi visu redzēt caur rozā brillēm, neredzēt cilvēkā vai situācijā arī mīnusiņus, tas jau skaidrs. Bet, ja tos tiešām neredz un negrib redzēt? Uzreiz impotence?
Virspusēji apgalvojumi, bet, protams, arī kas noderīgs. Kā situācijas un cilvēki "ārstē" tieši tos idealizētos uzskatus, katru pārmērību, katru lielo pieķeršanos. Ne velti saka - nedrīkst nekam pieķerties, citādi pazudīs. Situācijas, dzīve "sit" pa vājajām vietām - par katru pārmērību un galējību jāmaksā. Sākot no iesnām un beidzot ar tuva cilvēka nāvi - tā strādā karma.
Tomēr liekas, ka enerģētika daudz smalkāk varētu izskaidrot dzīves procesus..
Un piekrītu [info]mrssanderz par to laimi un nelaimi.. Kaut kā sasaistās ar vakardienas "Ainu", kur šī spīdzināja sievietes, kas jūtas tik pašpietiekamas, jo smagi vīlušās, lai dzīvotu vienas bez vīrieša.. Kas redzēja, redzēja. Ko tur daudz komentēt. Sāpīgi par cilvēkiem, kas nolemj sevi, necīnās, samierinās, mocās. Un visbiežāk jau tās ir sievietes..
Comments 
4th-Jan-2006 09:49 am
Vai idealizējot, mēs neredzam otra trūkumus? Es domāju-redzam tāpat. Tikai mēs tos iemīlam, jo tieši tas jau veido to cilvēku, ko vēlamies sev blakus.
Vai tad nav tā, ka mūs reizēm kaitina cilvēki, kurus varētu saukt par ideāliem? manuprāt tieši trūkumi padara cilvēku pilnīgu.
4th-Jan-2006 09:51 am
Viņam runa bija par idealizēšanu, kad viss ir labi, viss ir skaisti, vīrietim liekas, ka labākā sieviete pasaulē - nu tā. Nebija daudz sīkāk paskaidrots.. Droši vien, ka tas nebija domāts, kad tu apzinies otra trūkumus un tos pieņem.
Jā, varētu Tev piekrist, ka arī vājības ir tikai cilvēciski. Izlikties par ideālu un pareizu ir tiešām dažreiz citiem kaitinoši :)
4th-Jan-2006 11:24 am
Tā varētu būt, ka sievietes iemīl arī trūkumus, bet vīrieši tos izliekas neredzam? Tas, protams, nav par visiem. Tikai savilku kopā savu un tavu viedokli..
4th-Jan-2006 11:27 am
Hmm, nezinu.. Man liekas, ka ir jau visādi. Iespējams, ka vīriešiem dēļ tā, ka viņi principā ir vizuālisti, ir grūtāk pieņemt, piem., kādu fizisku defektiņu, kādu trūkumu, ja ir auguši, iespaidojoties no preses, tv, fanojuši par dziedātājām un aktrisēm.
Bet vispār liekas, ka mīļoto cilvēku Tu pieņem tādu, kāds viņš ir. Citādi jau tas nevar būt mīļotais ;))))))
4th-Jan-2006 09:50 am
Par to pieķeršanos... Tā ir. Pati esmu piedzīvojusi... Bet kā lai iemācās nepieķerties?
4th-Jan-2006 09:53 am
Es te augstāk komentārā rakstīju - varbūt tas bija domāts tā, ka tu kā akla pele neko citu neredzi, tikai to cilvēku, vienīgo, ideālo, neapzinoties, ka viņš tomēr nav ideāls.
Zini, ienāca prātā doma par to, kā vecāki idealizē savs bērnus. Vīramāte.. ;D :D Viņai arī sit šitais, iespējams, caur mani.. nezinu, tik smalki nemāku pagaidām izanalizēt :)
4th-Jan-2006 09:59 am
iespējams... turklāt tam otram cilvēkam apnīk tāda uzmanība... vai arī viņš vienkārši "izlaižas" un necīnās par uzmanību, par mīlestību... nekopj attiecības... Bet mēs tomēr gribam saņemt pretī to pašu, ko dodam... Līdz ar to mēs pazaudējam savu pieķeršanās objektu...
4th-Jan-2006 10:02 am
Yapp, tieši tā! :)
Tāpēc arī uzskatu, ka nekad nedrīkst aizmirst šo - mīlēt sevi.. Tas viss ir ļoti cieši saistīts, tās idejas. Dzīvot no sevis, caur sevi uz āru. Nevis ārā, prom, citos un tikai reizēm atcerēties par sevi. Tā kaut kā :)
4th-Jan-2006 11:26 am
Lūk šis nu man piepildās regulāri.
Bet tas ir ABSURDS!
4th-Jan-2006 11:28 am
Resp., jābūt abpusējai atdevei. Ja dos tikai viens, tas otrs gribēs bēgt..
4th-Jan-2006 10:21 am
"Ne velti saka - nedrīkst nekam pieķerties, citādi pazudīs"
vai vari man mazliet paskaidrot šo te..... es nebūt agrāk šito dzirdējusi& baigi k.kā aizķēra...tātad tākā es būt galējību cilvēks, tas nozīmē,ka es ja pieķeros tad pieķeros pa nopietno, tātad es to pazaudēšu?
4th-Jan-2006 10:26 am
Nu jā, ir cilvēki, kas ir tā teikuši, es pati arī dažreiz - ja kam ļoti pieķeries, noteikti pazaudēsi. Piem., kādai mantai pieķeries tā, ka acis sprāgst laukā, tad jāuzmanās, lai nepazūd, nesaplīst, nenozog, lai kaut kas nenotiek. Jābūt uzmanīgam, vairāk mērenam. Patiesībā pat Bībelē par šo ir teikts :)
Pieķerties var un vajag, citādi jau grūti dzīvot. Bet runa ir par galējībām, par pārspīlējumu, par apmātību, jo tas izjauc dabīgo enerģētiku, novērš uzmanību no citām svarīgām lietām etc. utt. Neesmu es labs skaidrotājs :))
Tāpat par cilvēku - ja kādu vajā kā apmāts, visdrīzāk radīsies situācijas, kad tiksi audzināts un ārstēts, kādas traumas, kādas slimības. visbiežāk jau slimības.
Slīmības var rasties arī no tā, ja mīļotais cilvēks, vīrs/sieva staiga pa kreisi. Tā enerģija, kas otram būtu tev jāvelta, tiek dota citam un tu sāc slimot. Es tos procesus vēl neesmu tā smalki izpratusi, lai paskaidrotu. Trūkst man pagaidām informācijas.
4th-Jan-2006 10:31 am
nē, vismaz es sapratu un ar interesi izlasīju to ko Tu tiiko uzrakstīji..... thx:)
4th-Jan-2006 10:33 am
Prieks, ka saproti un izproti!!! :)
Galvenais sevi nepazaudēt, dzīvot caur sevi, no sevis.. Tad jau vieglāk :)
This page was loaded Dec 24th 2025, 4:53 pm GMT.