Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
Laiks un manta 
10th-Jan-2006 09:13 am
Nav laika ciboties. Darbojos. Guļu 5-6 stundas un atkal darbojos. Kaut ko ielieku kuņģītī un darbojos. Pārmaiņām nav nemaz tik slikti. Tikai laika pietrūkst..
Vakar apjautu vienu lietu. Par materiālo dzīves pusi. Protams, ir lietas, ko gribētos. Lielākas un nopietnākas par tualetes papīru un ikdienišķo maizi. To un šito, un vēl to. Bet ar mani ir tā - ja man kaut kā nav, lieki nepārdzīvoju. Ieķeksējo, ka noderētu, un tas kaut kā ar laiku pats atnāk pie manis. Ne mirkli nesatraucoties un negaužoties, ka nav un tā, nu, tāaaa gribas. Nepiesārņojot savas domas, neieciklējoties uz sarkanajiem zābaciņiem vai digitālo fočiku. Ļoti viegli samierinos un pieņemu esošo. Ne jau ārējie faktori veido cilvēku, bet iekšējā pasaule. Attiecības ar sevi.
Un patiesībā nemaz i ne tik tūdīgi dzīvojam, vai ne? :) Skaisti dzīvojam, ja tikai vienmēr spētu to sajūtu saglabāt..
Comments 
10th-Jan-2006 10:40 am
ahā - pareizā attieksme. vienīgais - pārāk viegla samierināšanās ar notiekošo (ne visu, bet to, kas nepatīk) pie sarkaniem zābaciņiem zaļu gumijnieku vietā nenovedīs :]
10th-Jan-2006 10:44 am
Viegla samierināšanās ar to, ka kaut kāda lieta nav, jo tātad tajā brīdī nav vajadzīga. Bet censties iet uz priekšu. Samierināties ar to domu, ka tagad ir tie zaļie gumijnieki. Un ko darīt - kārties augšā? Ir zaļie. Ir iespēja dabut sarkanos zābaciņus. Domājam -vajag. ir vērts paŗdzīvot, ir iespējas dabūt? Tīri loģiski. Nevis tagad saspringt, iet uz čakielas, lai varētu nopelnīt kaut kādiem štrunta zābaciņiem.
Jo dzīvē notiek tas, kam jānotiek, nevis tas, ko cilvēks grib. Ir iedomājies, ka viņam vajag.
Ir lietas, ko nevar izmainīt ta uz sitienu, ar tām samierināties. Ir lietas, pēc kurām var censties. Ir lietas, ar kurām nedrīkst samierināties, bet ir jācīnās. Es te par materiālajiem pribambasiem, kas nu man galīgi liek mieru.. :)
This page was loaded Dec 24th 2025, 9:55 pm GMT.