Lai uzkāptu kalnā ir jāatrod īstais kurā kāpt..es pieņemsim tagad mīcos pa kalnu piekājēm un nezinu kurā kāpt, bet lai izmēģinātu visus un atrastu īsto, to kurš derētu man...tam nav tik daudz laika...

Mana doma, ka mēs visi kāpjam, vairāk vai mazāk. Kāpelējam. Citi staigā pa pauguriem, citi saņemas un kāpj augstu.. Katram savs ceļš ejams. Bet es vairāk apr to naivumu. Pēdējā laikā tāaaaa derdzās!!

es ar pēdējā laikā diezgan daudz domāju par to naivumu, nu kāpēc es nevaru būt naiva, varbūt tad būtu vieglāk dzīvot...... vienkāršāk....

Man jau pāri tas periods, kad gribējās naivi. Nē, nevis naivi, bet viegli :) Apziņa, ka tā nav interesanti un tā nav rezultātu. Pašam priekš sevis.. ja nestrādās, nebūs rezultātu..Ja neiet uz priekšu, krīt atpakaļ..

Tur jau tā problēma. Ja neticēsi, ka tava dzīve ir skaista & unikāla... tā nekad tāda nebūs.
Tā kaut ka...

Lai arī simtiem reižu esmu dabūjusi pa pieri, tomēr izvēlos skatīties zvaigznēs, nevis tikai dubļos.

Ne tā es domāju. Es par to naivumu. Puķītes, tauriņi, rozā brillītes,viss forši - nu besī ārā tāda domāšana!
Grūtības norūda un liek skatīties uz visu patiesāk, reālāk. Jā, reālāk. Te nav runa par optimismu vai nepadošanos. Bez tā nevar kalnos kāpt. Bet būt reālam un likt aiz auss, ka viss kaut kas var notikt, tāpēc ja'dara viss, lai nekā slikta neatgadītos..
Jā, un dzēties laukā gaīgi nerulē!!! :))

Reizēm vajag.

tas jau tikai māns, virtuālā vide :)

ar reāliem cilvēkiem

bet vispirms pašam priekš sevis..

vai nav taa, ka tev tas besii, jo tava dziivee vairs nav taurenju un pukiisu?
tikai grutibas? un tapec tev besii, ka ir tadi cilveeki, kam tas ir?
tikai jautaaju.

Tu iebridi dziļā tundrā. Nē, tā nav! Nē, man absolūti nebesī neviens konkrēts cilvēks, jo tieši to Tu padomāji! Mani tracina naivā domāšana. Mazu bērnu domāšana, ja to tā var dēvēt. Nevis nobriedusi un pieaugusi. Aiz tās bērnišķības bieži vien tiek slēptas tās pašas grūtības, nevēlēšanās redzēt, nespēja, nespēja risināt.
Mana dzīve visdrīzāk ir tas pats kalns, kurā kāpju un kur ar katru mirkli citas ainas parādās. Tur ir puķes, tur ir ziedi. Bet ne jau tas ir svarīgi. Svarīga ir kopējā sajūta. Un tā ir tāda, ka apstāties pie vienas puķes un līdz mūža galam priecāties, cik tā ir skaista un burvīga, ir naivi. Naivi ir neredzēt, ka ir arī ledāji, kur nav to puķu, kur ir mūžīgs sasalums, ka ir vietas, kur nebūs lemts nemaz tikt klāt. Ka ir vēl neapjaušamais turpinājums.
Lūk, par ko ir runa.
Un kāpēc Tu vienmēr subjektīvi objektīvas lietas uztver tik personiski!? Es takš jau nojautu, ka tā būs :]

Tad man iur pretjautaajums- kaadel tu esi izdomajusi, ka es KAUT KO uztveru personigi. (Vai ari taa ir tava projekcija uz mani:)?

Tu ko saki tikai tad, ja teemu uztver personigi?

Un kaada tundra, nekur nebrienu- es tikai pajautaaju, neapgalvojot neko.
Jaa, tomer es koncentreejos uz pukeem, ne ledaajiem. Un realisms mana izpratne ir nenoliegt ledaju esamibu, nevis koncentreties uz negativo shai pasaulee.

Tāpēc, ka salīdzini. Un sāc analizēt. Tāda esi SC. Ko man padarīt - nošauties, ka tāda sajūta par Tevi? :P Es taču arī atceros, uz kādiem poustiem Tu iekomentē un kā.. Un ko pati raksti..
Koncentrēties uz negatīvo un to skaidri noformulēt ir divas dažādas lietas. Koncentrēties uz puķēm ir naivi. Tāds ir mans uzskats. Galējības galīgi nerullē. Viendien ir puķes un korsetes, otru dienu asinis un grēksūdze. Tāda ir mana pasaule. Un pukts.
Pieņemsim, ka manī pamatā ir Dievišķais, apzināts, bet apziņā ir viss. Kokteilis, freska. Tā veidojot kopbildi.
Un nesaki, ka nekad nerakstu neko jautru, priecīgu un gaišu [nevis naivu].

Nee nee noshauties nevajag.:)
Paliekam pie taa, ka es uz pukeem tu uz ne-pukeem;)
Un ja nu ir taa, ka galigi kritu uz nerviem, vienkarsi pasaki, es pakluseshu.

nemaz neceri!!!
man neviens nekad uz nerviem tik traki nekrīt, lai pārkāptu elementāras pieklājības robežas ;)))) nu jā, ir arī izņēmumi.. ;)

Labaak izveelies rakt sev bedri?
Esi drosha, ka kaap uz augshu?
Tevii ir TIK daudz negatiivo programmu, ka tik tiesham, tikai gruutiibas sagaidiisi celjaa.

Mana skatijuma apzinats naivums ir dzives maksla. Maksla redzet tos roza makonus, un visu visu skaisto, kas mums ik uz solja ir apkart.

Bet katram jau savs celsh, sava izveele, ciest vai baudit.
Es izvelos baudit:)

nē, manī ir daudz REĀLO, nevis puķaino programmu. Strādāt un cīnīties, nevis lēkāt kā kazai pa puķu pļavu. Tādas asociācijas.
Manā skatījumā naivums ir stulbums. Ir tāda lieta kā vienkāršība, tas jā - super! Skaidrība, tīrība - jā.
Bet naivums, muļķība, nezināšana, neapzināšanās manā izpratnē ir no vienas operas, kas nekādīgi nesaskan ar apziņu un kāpšanu.
Es jau zinu, Tu šito atkal personīgi.. Nu, katram savas īpatnības.. ;)

Nē, nezini gan.
Es te par tevi, ne par sevi. Līdz ar to ne-personīgi.

un ļoti personīgi. tāpēc, ka Tu esi līdzīga šim - tikai labo, tikai priecāties, viss ir forši, viss ir labi. Tāpēc arī uztvēri tik asi.
A ko par mani - par mani es jau pateicu, kā redzu dzīvi un kā uztveru tās rozā brilles. Būt skarbam un reālam un būt negatīvam ir divas pavisam dažādas lietas!
Patiesībā jau no agras bērnības nav patikuši cilvēki, kas ir naivi. Kas kaut ko nesaprot, mocās, piem, mācībās.
Pieņemsim, ka Tu šo terminu "naivi" saproti citādi. Pieņemsim, ka Tev ir pavisam citāda daba un raksturs, tāpēc arī citāds skatījums uz pasauli. Tev patīk visu pa labam, lēnām, skaisti un estētiski. Pieņemsim, ka es esmu karotājs un iekarotājs. Viss kļūs vienkārši.

Nu ja,
bet par mani runajot, es jau saku, nepazisti tu mani:)
Un ciba, ciba neko nenozimee..

Taisniba, ka skatos uz gaisho, koncentrejos uz rezultatu un pozitiivo.

Un piekritu, mes esam dazadas. Tu katru reizi manis sacito uztver ka apgalvojumu, ka tas, ka tu doma/juties ir slikti/nepareizi.

Bet es jau tikai gribu padalities, kaa es domaaju:)

Ataa.

Dažādas, bet daudz kur līdzīgas.
Tevis sacīto uztveru kā apgalvojumu, jo īpaši tāpēc, ka vienmēr, kad ko raksti, iebilsti :P

Tad neuztver kaa apgalvojumu, bet TIKAI KAA VELVIENU VIEDOKLI:)
Un piekriti, ka interesantaak ir izteikt citaadu viedokli nekaa iekomenteet " jaaa!!!!" :)
Kaut gan es medzu arii taa darit;)

ja izsaka tikai viedokli, tad nesāk ar personiskām niansēm.. nē, es neesmu negācija, nē, es neesmu tāda un tāda. es vienkārši domāju citādāk kā kāds cits.. bet Tu liec taisnoties, aizstāvēties, uzbrukt, uzreiz spalvas gaisā un aizstāvēt savu.. nevis - ēs domāju, ka ir tā, man liekas, mana pieredze". Bet Tu uzreiz - "ar tevi viss kārtībā? nevajag ārstu?";))) kaut kā tā.. ;))
nu jā, neesam mēs visi rastnieki, nemākam vienmēr tā skaisti un visiem saprotami.. ;P ir kā ir, mēs visi dažādi un katrs ar savu..

Vai viedokli neizsaka balstoties uz savu personisko pieredzi?:)
Un diez vai es saaku ar "es neesmu tada un tada" jo es reti kad lietju noliegumu;)
Un otrs nevar likt tev taisnotes- taisnoshanas un aizstaveshanas tapat ka viss cits ir katra pashaa.

Patiesībā absolūti nav vērts tālāk ko runāt par šo, ja nu vienīgi Tev ir vēlme kaut ko ļoti pierādīt. Man neko pierādīt nevar. Jo tas ir tas, kā es jūtos. Tu jūties citādi. Un viss skaidrs.
Var pierādīt teorijas un definīcijas, bet sajūtas nevar.
Jauku vakaru! ;)))))))

Nu taa, kurs kuram ko grib pieradit jau ir nakamaa teema.

Tev ar jauku;)

man tomer liekas ka autore par kautko citu runaaja.. pavisam ko citu..

par citu gan, ko delvira domāja..

Tas neliedz man runat par savu;)

nee neliedz; tomer man radas sajuta,ka tu pretargumentee -savukart,ja tu esi paarpratusi galveno domu, tad ir kludaini pretargumenteet. tas protams nav tada gadijumaa validi, ja tu tikai paud savu viedokli, it...kaa.. un tomeer.. viens par kleitu, otrs par meitu

:)
dying_bride jau ari saka, ka uztver to ka pretargumenteshanu, bet es to vienmer rakstu ar domu "tikai velviens viedoklis" , un ta ari uztveru komentus pie saviem pukstiem, varbut tapec man liekas passaprotami, ka citi ari taa.
bet ir interesanti, mes vienmer- vina par meitu es par kleitu, ari no taa var ko macities.

un gadās, ka galu galā par to pašu, tikai citiem vārdiem.. ;)))
jā, nu, jā, es bieži vien uztveru Tavus tekstus kā pretargumentāciju, kā iebildi, kā apstrīdējumu. Jo citu viedokli jau katrs mēs pasniedzam savādāk. Nu ko tur.. Doma jau skaidra.. :)

Nu man jau ar tapec liekas ar tevi interesanti, ka mes it ka par vienu it kaa par ko citu bet beigas viss ir skaidrs:D

un par "mācities". Mācīties, manupra't, var no jebkā.. :) Makro=mikro.

paraxtos punkc

Jauki..
Agrāk to neizpratu. Kā var būt labi, ja ir grūtības, kā var augt un attīstīties? Bet esmu sapratusi, ka TIKAI tā var.. Un tā puķaini rozā knakstīšanās ir tik nogudrinoša un garlaicīga..
Man ir tā. Varbūt kāds ērti iekārtojies visu dzīvi peld pa straumi, man patīk pārvarēt un risināt.

es varbuut neteiktu, ka "tikai", tomer tie cilveeki,kas augusi caur gruutiibaam, kas kapjot kalnaa arii redzeejusi bezdibenja draudus, tikai (gandriiz ) tie , mana skatiijumaa, ir dzilji gana

bušu primitīva un pieminēšu to pašu Jēzu. Līdz pat pēdējai stundiāni viņš mēģina izprast to lietu par mocībām un ciešanām. Kāpēc, kāpēc ir jācieš?! Bet tas ir ceļš.. Tā ir mana izpratne.
Tas ir galvenais ceļš, jo ne vienmeŗ esam tik viedi, lai izprastu.
Ceļi ir divi - izprast un caur grutībām. Bieži ir otrais. Un ir. Visiem. Katram tā ir..

kopumā, jā, nevar teikt TIKAI, bet nezinu tādu, kurš nebūtu caur grūtībām, slimībām..