| Varbūt vienkārši ir tik daudz dzīvē piedzīvots, pieredzēts un redzēts, ka vairs nav iespējams būt naivai. Manā leksikā naivs ir vienāds ar stulbs. Būt naivam un ticēt - ar mani jau tā nebūs, to tikai filmās rāda. Ticēt, ka mana dzīve būs unikāla kā Holivudas sapņi! Ticēt, ka viss apkārt ir balts un rozā un love is in the air. Ticēt, ka nekad nebūs nekā slikta. Tā nav, ka nekad..
Jo augstāk kāpj, jo vairāk trūkst skābeklis, jo vairāk sarežģījumu jāpārvar! Jo lielāks skarbums. Un plašāks skats uz visu no augšās, lielāka apziņa. Un lielākas grūtības. Tikai nejūt vairs tās tik ļoti, jo tās vairs neliekas kā grūtības.
Dzīve ir tieši tāpat kā kāpt kalnos.
Cilvēks aug grūtībās un norūdās. Lai nebūtu tik naivs. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
A ko par mani - par mani es jau pateicu, kā redzu dzīvi un kā uztveru tās rozā brilles. Būt skarbam un reālam un būt negatīvam ir divas pavisam dažādas lietas!
Patiesībā jau no agras bērnības nav patikuši cilvēki, kas ir naivi. Kas kaut ko nesaprot, mocās, piem, mācībās.
Pieņemsim, ka Tu šo terminu "naivi" saproti citādi. Pieņemsim, ka Tev ir pavisam citāda daba un raksturs, tāpēc arī citāds skatījums uz pasauli. Tev patīk visu pa labam, lēnām, skaisti un estētiski. Pieņemsim, ka es esmu karotājs un iekarotājs. Viss kļūs vienkārši.