| Varbūt vienkārši ir tik daudz dzīvē piedzīvots, pieredzēts un redzēts, ka vairs nav iespējams būt naivai. Manā leksikā naivs ir vienāds ar stulbs. Būt naivam un ticēt - ar mani jau tā nebūs, to tikai filmās rāda. Ticēt, ka mana dzīve būs unikāla kā Holivudas sapņi! Ticēt, ka viss apkārt ir balts un rozā un love is in the air. Ticēt, ka nekad nebūs nekā slikta. Tā nav, ka nekad..
Jo augstāk kāpj, jo vairāk trūkst skābeklis, jo vairāk sarežģījumu jāpārvar! Jo lielāks skarbums. Un plašāks skats uz visu no augšās, lielāka apziņa. Un lielākas grūtības. Tikai nejūt vairs tās tik ļoti, jo tās vairs neliekas kā grūtības.
Dzīve ir tieši tāpat kā kāpt kalnos.
Cilvēks aug grūtībās un norūdās. Lai nebūtu tik naivs. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
bet par mani runajot, es jau saku, nepazisti tu mani:)
Un ciba, ciba neko nenozimee..
Taisniba, ka skatos uz gaisho, koncentrejos uz rezultatu un pozitiivo.
Un piekritu, mes esam dazadas. Tu katru reizi manis sacito uztver ka apgalvojumu, ka tas, ka tu doma/juties ir slikti/nepareizi.
Bet es jau tikai gribu padalities, kaa es domaaju:)
Ataa.