| Varbūt vienkārši ir tik daudz dzīvē piedzīvots, pieredzēts un redzēts, ka vairs nav iespējams būt naivai. Manā leksikā naivs ir vienāds ar stulbs. Būt naivam un ticēt - ar mani jau tā nebūs, to tikai filmās rāda. Ticēt, ka mana dzīve būs unikāla kā Holivudas sapņi! Ticēt, ka viss apkārt ir balts un rozā un love is in the air. Ticēt, ka nekad nebūs nekā slikta. Tā nav, ka nekad..
Jo augstāk kāpj, jo vairāk trūkst skābeklis, jo vairāk sarežģījumu jāpārvar! Jo lielāks skarbums. Un plašāks skats uz visu no augšās, lielāka apziņa. Un lielākas grūtības. Tikai nejūt vairs tās tik ļoti, jo tās vairs neliekas kā grūtības.
Dzīve ir tieši tāpat kā kāpt kalnos.
Cilvēks aug grūtībās un norūdās. Lai nebūtu tik naivs. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Agrāk to neizpratu. Kā var būt labi, ja ir grūtības, kā var augt un attīstīties? Bet esmu sapratusi, ka TIKAI tā var.. Un tā puķaini rozā knakstīšanās ir tik nogudrinoša un garlaicīga..
Man ir tā. Varbūt kāds ērti iekārtojies visu dzīvi peld pa straumi, man patīk pārvarēt un risināt.