| Varbūt vienkārši ir tik daudz dzīvē piedzīvots, pieredzēts un redzēts, ka vairs nav iespējams būt naivai. Manā leksikā naivs ir vienāds ar stulbs. Būt naivam un ticēt - ar mani jau tā nebūs, to tikai filmās rāda. Ticēt, ka mana dzīve būs unikāla kā Holivudas sapņi! Ticēt, ka viss apkārt ir balts un rozā un love is in the air. Ticēt, ka nekad nebūs nekā slikta. Tā nav, ka nekad..
Jo augstāk kāpj, jo vairāk trūkst skābeklis, jo vairāk sarežģījumu jāpārvar! Jo lielāks skarbums. Un plašāks skats uz visu no augšās, lielāka apziņa. Un lielākas grūtības. Tikai nejūt vairs tās tik ļoti, jo tās vairs neliekas kā grūtības.
Dzīve ir tieši tāpat kā kāpt kalnos.
Cilvēks aug grūtībās un norūdās. Lai nebūtu tik naivs. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Koncentrēties uz negatīvo un to skaidri noformulēt ir divas dažādas lietas. Koncentrēties uz puķēm ir naivi. Tāds ir mans uzskats. Galējības galīgi nerullē. Viendien ir puķes un korsetes, otru dienu asinis un grēksūdze. Tāda ir mana pasaule. Un pukts.
Pieņemsim, ka manī pamatā ir Dievišķais, apzināts, bet apziņā ir viss. Kokteilis, freska. Tā veidojot kopbildi.
Un nesaki, ka nekad nerakstu neko jautru, priecīgu un gaišu [nevis naivu].