Comments: |
| From: | goo |
Date: | 7. Janvāris 2010 - 14:28 |
---|
| | | (Link) |
|
a ka savādāk lai tie ārsteļi nopelna?
Tad jau tieši vajadzēja klusēt, lai klienti dara ko grib ar savu normālo dzīvi.
| From: | goo |
Date: | 7. Janvāris 2010 - 14:34 |
---|
| | | (Link) |
|
tad jau neviens neslimotu :D
aj, tu šķiet nesaprati vai neizlasīji, ko es uzrakstīju:/
| From: | goo |
Date: | 7. Janvāris 2010 - 14:37 |
---|
| | | (Link) |
|
ai true, pēdējos 3 teikumus neizlasīju tpc nesapratu pareizi par ko runa :)
From: | mikii |
Date: | 7. Janvāris 2010 - 14:38 |
---|
| | | (Link) |
|
nu tas jau tā kā vecajā jokā par 50. gadiem vs 2000.jiem - sabiedrības reakcija tad un tagad. diemžēļ man bail, ka pārlieka aizsardzība drīzumā iedzīs sabiedrību tādā alerģiju un iedzimto slimību krīzē, ka zāļu ražotāji sāks ražot speciālos dubļu maisījumus, ar kuriem bērnus barot, lai tomēr inkubatora apstākļos radītu kaut nebūt kādu imunitāti :/ cilvēkiem ir pārāk īsa atmiņa
O, starp citu par atmiņu. Izlasīju vienā diezgan pasūdīgā grāmatā interesantu frāzi, viedokli. Kādēļ cilvēkiem pārsvarā ir bail vai pretīgi no reptiļiem. Variants - gēnos ir miljons gadu sena "atmiņa" par pirmo pasaules dabas "kroni". Vai nu mūsu neglītais sencis, vai konkurents. Varbūt pārāk saraustīti un kodolīgi, taču šo izlasot es apstājos un padomāju.
From: | mikii |
Date: | 7. Janvāris 2010 - 14:51 |
---|
| | | (Link) |
|
nu gēnu atmiņā un evolūcijas veidotajos refleksos ir daudz kas no senajiem laikiem palicis. ir jau arī foršs storijs, kā vispār cilvēku/dzīvnieku/reptīļu smadzenes ir veidojušās evolūcijas ietekmē, kā tas izskaidro zemaziņas un refleksus utt. smagi interesanti, tikai slinkums lasīt (vismaz man, jāsāk ar to cīnīties)
aha, tāpēc arī čūskas nav patikušas lielākoties ne mums, ne arī cilvēkiem pirms 2000 gadu.
ik pa laikam nākas redzēt, kādi perdeļi izaug no bērniem, kuru vecāki uzskata, ka sīkos pērt ir slikti.
Tu savējo sitīsi? Varbūt jau tagad pa reizei uzšauj?
uzšaušanai pa dibenu ir audzinošs raksturs un ar sišanu tam nav nekāda sakara.
Nu, tak atzīsties - Tu savai sīcei uzšauj pa dibenu audzinošos nolūkos? Vai tomēr pagaidām pielieto citas audzināšanas metodes? Nē, nu es jau arī saku - jāsit, kamēr maziņi, ja tikai tas, ko sit, nav manējais. :)
esmu pāris reizes uzšāvis :)
imho normāli, ja nevēlas vecākus necienošu suņanaglu
| From: | goo |
Date: | 7. Janvāris 2010 - 16:25 |
---|
| | | (Link) |
|
no viņas nesanāks tāpat suņa nagla viņai taču patīk spīgulīši (pray)
Nekā - ar uzšāvienu fiksāk ieskaidrosi, nekā ar stundu garu sava un viņa viedokļu konsolidāciju un kopējā komunikē sagatavošanu. ;))
vot, atceros, cik pats esmu pērts - vienmēr absolūti pelnīti, kad biju savārījis sūdus :)
emm, davaij nejauksim sišanu/dauzīšanu ar iepēršanu pa ģēlu.
Tāpēc, ka daudziem panikas cēlājiem un žurnālistiem arī vajag darbu, par ko saņemt naudu - agrāk darbs bija visiem, kas vien to vēlējās. Tāpēc neaizpildīja avīzes ar tāda veida sūdiem, kā pašlaik - bija jāpublicē kongresa materiāli un valstsvīru runas. :D Pats padomā, cik daudz darba ir no tam, ka bērns izkrīt no ragutiņām: jāpievērš sabiedrības uzmanība (1 žurnālists), jāsagatavo sižets raidījumam "Bez Tabu" (kādi 10 purni), Jāuzklausa telefona zvani ar tekstu "a kaimiņu bērns arī no ragutiņām izvēlās" (1 sekretāre), jāsastāda komiteja, kura izvērtēs, vai braukšanā no kalniņa vainojami vecāki (1 priekšnieks, 5 komisijas locekļi), jāveic audzinošas pārrunas ar vecākiem, jāveic kalniņa labiekārtošanas darbi (2 strādnieki, 3 priekšnieki), jāsastāda atskaite par padarīto darbu (1 strādnieks), jāziņo par padarīto darbu (1 priekšnieks), jāierosina grozījumi MK noteikumos, kas reglamentē braukšanu no kalna ar ragutiņām (3 juristi, 2 priekšnieki un viens vecākais referents), jāiesniedz Saeimā izskatīšanai (100 deputāti, 300 deputātu palīgi un vēl vesela liekēžu armija)... Gala rezultātā mums ir iesaistīti kādi 500 cilvēki, visiem ir bijis, ko darīt un par ko saņemt piķi un notērēts ir vismaz pusgads.
| From: | agzas |
Date: | 11. Janvāris 2010 - 01:01 |
---|
| | | (Link) |
|
vot es arī par šito domāju. Un vēl, cik ļoti bērnus ir jāžēlo? Vai sāp mazāk, ja pažēlo? Vai arī, tieši otrādi - ja nežēlo, tad fiksāk aizmirstas. Esmu pērta un pat vilkta aiz matiem uz istabu. Pirmajam apstākļus neatceros, otrajam neesmu pārliecināta, ka bija pa tēmu (nekāda TV, vispirms mājasdarbi, pat ja tas seriāls iet tai laikā, kad nupat mājās no skolas). Jautājums, vai tas ir tas, kas man izveidojis mazvērtības kompleksus vai arī pie vainas ir kas cits. | |