vot es arī par šito domāju. Un vēl, cik ļoti bērnus ir jāžēlo? Vai sāp mazāk, ja pažēlo? Vai arī, tieši otrādi - ja nežēlo, tad fiksāk aizmirstas.
Esmu pērta un pat vilkta aiz matiem uz istabu. Pirmajam apstākļus neatceros, otrajam neesmu pārliecināta, ka bija pa tēmu (nekāda TV, vispirms mājasdarbi, pat ja tas seriāls iet tai laikā, kad nupat mājās no skolas). Jautājums, vai tas ir tas, kas man izveidojis mazvērtības kompleksus vai arī pie vainas ir kas cits.