| |
[10. Okt 2016|14:32] |
Atvēru elektrisko žurnālu normāliem cilvēkiem nepiedienīgā diennakts laikā un kāds pārsteigums - "atkal internetā kādam nav taisnība".:) Ir pamanīta tendence, ka visnotaļ viedi cilvēki, kas tomēr sirgst ar jūtamu noslieci uz grafomāniju, agri vai vēlu matemātiskā progresijā ierakstīs sevi auzās. Es gan sliecos uz apzinātu provokāciju a la "nošaut nedrīkst apžēlot", bet empīriski, hujņu iepostēt šādā manierē un vēlāk brīnīties, ka tauta sacepās tieši līdzīgi divās frontēs, ir naivi. |
|
|
| |
[20. Sep 2016|11:30] |
Manī ir kaut kāds morālais mazohisms, jo nereti domāju par paradoksiem un loģikas trūkumu. Piemēram, kas notiek cilvēka galvā, kad viņš man atsūta īsziņu: "čau, te es...[blabla]". ES!!! Par šo domājot liecas pauris tā pat kā par apcerēm Visums nekur nebeidzas. Nu pieņemsim abus iespējamos variantus, kad man ir sūtītāja kontakts tālrunī un nav, atrodiet loģiku šādam tekstam, kuru sūtītājs taču izdomā un raksta! Nē, es labāk iedzeršu. |
|
|
| Utopia. |
[23. Jan 2015|02:52] |
Pašanalīze. Teksti nekam, ne velti izvēlējos klusāko laiku internetā, lai šis paskrietu garām nepamanīts (kurš gan mani lasa vēl LOL (c) nezināms), tieši tādēļ, lai attaisnotu tēmu. Cibas cepieni, iesaistīties sarunās, kas tajā dienā ir aktuāli, kļūt pamanītam. Nē! Trendīgi tviterī komentēt aktuālo? Nē. Tajā laikā klusēt, vai arī runāt ko citu, pavisam citu. Nav jau tā, ka nav Viedoklis, bet sajūta ignorēt, peldēt pret straumi. Labi, meklējot eifēmismus - izkāpt vispār no upes. Pōza? Iespējams, bet dabiska. Nebūs nekādi popularitātes centieni. Pašpietiekamība, vīzdegunība, citādais? Nezinu.
Viss šis labā sinerģijā izrādās ar TVseries Utopia skaņu celiņu, kas bildei linčiski piestāv. Nē, manuprāt tā nav mūzika, mana mūzika drīzāk ir Led Zeppelin... vienkārši sajūtu gaisa vibrācijas. Bet izrādās var arī tikai skaņu bez bildes, naktī tagad, rakstot ko tādu... vārdu sakot, sireāla fantasmagorija.
piedrāzt |
|
|
| |
[28. Maijs 2013|16:25] |
Šķiet noformulēju iemeslu, kadēļ gandrīz nemaz nerakstu. Pārāk jau viss manā dzīvē šobrīd notiek līgani, droši un sakārtoti, apmierinot gan miesu, gan prātu. Arī fantasmagoriskie murgi netop pat līdz sadedzināšanai, kur nu vēl līdz pārējiem filtriem kā dažu subjektīvi izvirzīto autoritāšu verdiktam, lai saglabātu iespējamai vēlākpublicēšanai jau elektroniskajā mašīnrakstā. Šīs vietnes tekstus gan nevajadzētu būtiski nošķirt no iepriekšminētā, ja jau iekšējā kvalitātes kontrole paģēr tikai būtisko un paliekošo nupat. Vēl klišejiskais iemesls pašpasludinātajiem skribentiem ir pārāk neregulāra un mazās devās reibinošo substanču lietošana, runa par konservatīvi klasiskajām un legālām, protams. Nebaidos izaicināt likteni, ka rodas mazohistiska vajadzība pēc iekšējiem pārdzīvojumiem, citādi kas trūkst nudien. Lielos vilcienos sāku apjēgt dzīves brīžu, kad viss ir labi līdz apmierinātam laimīgumam, sabojāšanu ar savu rīcību, apzinātu vai nē, iespējams arī no paša neatkarīgu iemeslu dēļ kā sagadīšanās, bet laikam zemapziņas vadīta rīcība, lai esība būtu līdzsvarā. Laikam nespēju būt ilgstoši apmierināts, pārāk laimīgs, jo sāk pietrūkt sava veidu ciešanu, kas agri vai vēlu rezultējas reibumā radītos tekstos un tad iestājas līdzsvars savā būtībā, lai gan tajā brīdī, protams, tā nešķiet. |
|
|
| |
[4. Jul 2011|13:38] |
Lūk, tad kad es nodrukāšu savu pirmo grāmatu, man palīst zem pseidonīma? Ja, jā, tad kādu? Ja nē, tad ... |
|
|
| Politiskais trādirīdis. |
[2. Jun 2011|11:17] |
Droši vien tūlīt metīs akmeņus manā virzienā, es neesmu neviena pusē, bet gribu norādīt, ka viss nav tik viennozīmīgi. Trādirīdis sākas itkā (?) dēļ Šlosera neizdošanas kratīt. Paga, ja pareizi atminos, tad komisija un Saeima saņēma KNAB`a ierindas darbinieka, nevis oficiāla tiesneša un prokurora iesniegumu, lapeli ar tekstiem - vai jūs lūdzu nevarētu, mums liekas, nu ir tāda doma blabla un šķiet tur daži uzņēmumi (paskaties Lursoftā bļeģ!). Pie tam tas notika līdz ar mediju pļerkstēšanu. Tad jautājums pirmkārt, ko varēja atrast pēc visa šī? Otrkārt, pēc secības, ja tādu lapeli ņemtu vērā, tad kratītu tieši šodien, lai Šlosers būtu malā.:) Labi, sīkums. Tad pieslēdzas ģenerālprokurors, piezīmēsim, bez maz vai ar mediju starpniecību. Cirks! Viss nav viennozīmīgi, nē, man arī Šlosers derdz, bet medaļai vienmēr ir otra puse. Man jau pajāt, var jau ar karogiem un siekalām šķīstot paķert revolucionāru ideju, tik pēkšņi var izrādīties, ka nojaucām pamatus mājai, kuru vēl varēja projektā uzlabot. Es atkārtoju - neesmu nevienā pusē. |
|
|
| Ne margitas objice porcis. |
[2. Feb 2011|14:22] |
Nereti laimē kviec, ka tev cūkai kāds pērles pabēris. Tad pēc laika nāk atklāsme - pats jau esi tās pērles, kas citai cūkai silē iebērtas. Tieši šādā secībā. |
|
|
| Kuda mir kaķetsa? |
[7. Jan 2010|14:21] |
Lūk, es nevaru saprast. Atminoties bērnību, skrējām, lecām un rāpāmies. Nobrāzti ceļi un elkoņi, sasitumi. Sagrieztas kājas uz stikliem utt., jo vasarā taču apavus nenēsā, vismaz smilšukastē. Atgriezties no poliklīnikas ar diegiem miesā vispār bija kruti, nedalīta uzmanība un ar lepnumu vēl pēc tam nereti mērījās ar rētām. Nu labi, izlidot no lielām šūpolēm un vēl dabūt ar tām pa pakausi līdz bezsamaņai ir mazliet par šerpu, bet viss iepriekš minētais taču ir normāli. Normāls bērns savainojas, ja dzīvo. Un jaunam sunim ātri dzīst Tagad par sasistām traumām izkrītot no ragavām taisa sižetus, bērnu traumatisms esot KRITISKS un pandēmiska PROBLĒMA. Vēl vairāk, vecāki ir bezatbildīgi un jāaudzina pārrunās, jākaunina medijos un jāsūdz tiesā. Kas notiek ar cilvēci? Bērnus turēsim inkubatorā? Es nesaprotu. |
|
|
| |
[4. Dec 2009|11:53] |
Atminos, sen, es atbraucu no saviem pāķiem pie drauga uz Rīgu gadu miju svinēt. Neatceros kurā gadā, taču tikko bija uzražota Prāta vētra kasete "Tavas mājas manā azotē", ko drillēja nepārtraukti pret rītu. Atmosfēra man likās tīkama lauku pāķim, visādi neformāļi. Bija viens interesants čalītis, kurš sevi sauca par Dievu. Īsto vārdu viņam neviens tā arī nezināja. Pēc kāda laiciņa man kāds teica, ka viņš esot miris, pārdozējis. To neteica man Nīče. |
|
|