|
4. Dec 2009|11:53 |
|
Atminos, sen, es atbraucu no saviem pāķiem pie drauga uz Rīgu gadu miju svinēt. Neatceros kurā gadā, taču tikko bija uzražota Prāta vētra kasete "Tavas mājas manā azotē", ko drillēja nepārtraukti pret rītu. Atmosfēra man likās tīkama lauku pāķim, visādi neformāļi. Bija viens interesants čalītis, kurš sevi sauca par Dievu. Īsto vārdu viņam neviens tā arī nezināja. Pēc kāda laiciņa man kāds teica, ka viņš esot miris, pārdozējis. To neteica man Nīče. |
|