|
28. Maijs 2013|16:25 |
|
Šķiet noformulēju iemeslu, kadēļ gandrīz nemaz nerakstu. Pārāk jau viss manā dzīvē šobrīd notiek līgani, droši un sakārtoti, apmierinot gan miesu, gan prātu. Arī fantasmagoriskie murgi netop pat līdz sadedzināšanai, kur nu vēl līdz pārējiem filtriem kā dažu subjektīvi izvirzīto autoritāšu verdiktam, lai saglabātu iespējamai vēlākpublicēšanai jau elektroniskajā mašīnrakstā. Šīs vietnes tekstus gan nevajadzētu būtiski nošķirt no iepriekšminētā, ja jau iekšējā kvalitātes kontrole paģēr tikai būtisko un paliekošo nupat. Vēl klišejiskais iemesls pašpasludinātajiem skribentiem ir pārāk neregulāra un mazās devās reibinošo substanču lietošana, runa par konservatīvi klasiskajām un legālām, protams. Nebaidos izaicināt likteni, ka rodas mazohistiska vajadzība pēc iekšējiem pārdzīvojumiem, citādi kas trūkst nudien. Lielos vilcienos sāku apjēgt dzīves brīžu, kad viss ir labi līdz apmierinātam laimīgumam, sabojāšanu ar savu rīcību, apzinātu vai nē, iespējams arī no paša neatkarīgu iemeslu dēļ kā sagadīšanās, bet laikam zemapziņas vadīta rīcība, lai esība būtu līdzsvarā. Laikam nespēju būt ilgstoši apmierināts, pārāk laimīgs, jo sāk pietrūkt sava veidu ciešanu, kas agri vai vēlu rezultējas reibumā radītos tekstos un tad iestājas līdzsvars savā būtībā, lai gan tajā brīdī, protams, tā nešķiet. |
|