Tāpēc, ka daudziem panikas cēlājiem un žurnālistiem arī vajag darbu, par ko saņemt naudu - agrāk darbs bija visiem, kas vien to vēlējās. Tāpēc neaizpildīja avīzes ar tāda veida sūdiem, kā pašlaik - bija jāpublicē kongresa materiāli un valstsvīru runas. :D
Pats padomā, cik daudz darba ir no tam, ka bērns izkrīt no ragutiņām: jāpievērš sabiedrības uzmanība (1 žurnālists), jāsagatavo sižets raidījumam "Bez Tabu" (kādi 10 purni), Jāuzklausa telefona zvani ar tekstu "a kaimiņu bērns arī no ragutiņām izvēlās" (1 sekretāre), jāsastāda komiteja, kura izvērtēs, vai braukšanā no kalniņa vainojami vecāki (1 priekšnieks, 5 komisijas locekļi), jāveic audzinošas pārrunas ar vecākiem, jāveic kalniņa labiekārtošanas darbi (2 strādnieki, 3 priekšnieki), jāsastāda atskaite par padarīto darbu (1 strādnieks), jāziņo par padarīto darbu (1 priekšnieks), jāierosina grozījumi MK noteikumos, kas reglamentē braukšanu no kalna ar ragutiņām (3 juristi, 2 priekšnieki un viens vecākais referents), jāiesniedz Saeimā izskatīšanai (100 deputāti, 300 deputātu palīgi un vēl vesela liekēžu armija)...
Gala rezultātā mums ir iesaistīti kādi 500 cilvēki, visiem ir bijis, ko darīt un par ko saņemt piķi un notērēts ir vismaz pusgads.