gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2016-09-03 23:04:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nopietna tēma. Ir daži cilvēki, ar kuriem pamatā esmu sastapies internetos, kuriem manuprāt piemīt autisms, vismaz vieglā formā.
Jautājums - vai autisms ir obligāti jāapzīmē kā slimība? Principā tas ir modus, kad cilvēks vadās nevis no savas pieredzes vai biežāk vienkārši neprot uzkrāt dzīves pieredzi, tā kā viņš neredz saistības starp faktiem, bet parasti vadās no grāmatās sarakstītām, citu cilvēku teorijām par to kā pasaule strādā.

Man pašam ir ļoti liela skepse par psihiatriju kā zinātni un šķiet, ka tas, kas tiek apzīmēts ar psihisku slimību vairāk atkarīgs no attiecīgā brīža zeitgeista, nevis kādiem objektīviem kritērijiem, bet godīgi sakot autisti mani biedē vairāk kā šizofrēniķi vai dauņi, jo spēj būt sociāli aktīvi tā pat kā sociopāti un psihopāti.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2016-09-04 10:04 (saite)
Citiem vārdiem sakot – nevar.

Noskenējot individuālu personu un salīdzinot ar mediānu, mēs neko daudz par individuālo personu pateikt nevaram. Uz 1 autistu ar palielinātām smadzenēm būs 10 neirotipiskie, kuri vienkārši ir uz normālsadalījuma.

Šī vēlamā uzdošana par esošo ir viens no iemesliem, kāpēc psihiatrijai ir tik zema reputācija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2016-09-04 10:08 (saite)
Nu labi, tam es varētu piekrist, ka viegli nav, taču neirozinātne cenšas šo reputāciju celt.

Cita lieta, ka no sviesta psihiatrijā izriet sviests psiholoģijā, psihoterapijā un psihoanalīzē ( ar ko man daudz nācies sastapties dzīvē), un tāpēc visas pakārtotās nozares ir meh.

Fizikā ir eksperimenti, veicot eksperimentus var pierādīt daudz ko, apstiprināt hipotēzes. Eksperimentēšana ar cilvēkiem vnm būs dārgāka/laikietiplīgāka, plus vēl ētikas jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-09-04 10:19 (saite)
Neirozinātne ir kārtējais post-dated check – jūs tikai pagaidiet un mēs pierādīsim, ka viss ir tikai hormoni.

Ir skaidri redzams, ka smadzenes ir daudz sarežģītākas, un problēma var nebūt tikai neironu līmenī, bet augstāka līmeņa organizācijā, kas jau iegūst emergent properties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2016-09-04 10:21 (saite)
labi, un kādu nozari/zinātnisko metodi tad lai piemēro šīs augstākās līmeņa organizācijas pētīšanā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-09-04 10:25 (saite)
Visi jau to dara – filozofi, psihologi utt., tikai šiem visiem ir jāiemācās sarunāties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2016-09-04 10:27 (saite)
Tātad, Tavs viedoklis ir, ka šīs jomas pētīšanā ir vajadzīga interdisciplinitāte, un zinātnieki, kā zināms, vismaz daļa, nemāk sarunāties.

Vispār jau citās jomās, piemēram, bioķīmija, AI, daļiņu fizikā, kaut kāda sazobe ir, bet šī sazobe ir ķīmija+fizika+bioloģija līmenī, un visas trīs ir eksaktās zinātnes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-09-04 11:47 (saite)
Mūsu priekšstati par daudzām var mainīties.

Autisma noteikšanai izmanto acu emociju testu. Bet vienam pētniekam bija ģeniāla ideja, viņš palūdza bērnu ar vājiem rezultātiem šajā testā, atdarināt acu pozīcijas un tad mēģināt noteikt, kādas emocijas tās pauž. Bērns to veica ļoti lēnu, bet šādi ieguva pareizās atbildes.

Tas var norādīt, ka autistiem noteiktas smadzeņu daļas ir mazāk attīstītas, bet ar lielāku praksi viņi tās var uzlabot. Problēma ir tikai tajā, ka mēs nezinām, kā šiem bērniem šīs ielas iemācīt. Mēs vispār bērniem nemācām uzvedību, tas notiek dabiski, tāpat kā valoda un viss pārējais. Bet ja kādam ir grūtības, tad viņš to nevar iemācīties, jo neviens tam nepievērš uzmanību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?