Tāds tups personīgs moments, bet tiešām pašam palika interesanti.
Kopš iestājos juniverā kaut kur ap 2000šo sāku atlaist matus un aptuveni 10 gadus staigāju ar pamatīgu ševeļuru. Kaut kādā tveicīgā vasaras dienā, kad dzīros palīdzēt nopļaut kaimiņam zāli un iztīrīt grāvi un čota prispičelo - a nahujam tas viss? Visas tās biezās lokas piesvīdušas, tā pat maisa strādāt pat zirgastē sasietas, mušas vēl jo vairāk lidinās apkārt. Nu i vispār, v čom pont to? Da nu i nahuj blickrieg ātrumā noskuvu. Bija smieklīgi, ka kaimiņš no rīta vēl mani redzēja kā parasti, a es aizgāju ķipa pamīzt/iedzert/uzēst un pēkšņi atgriezos lisijs. Šams bija vecs maķorijs gīzers un noreaģēja ar vieglu, taktisku izbrīnu un tālāk vairs par to vispār nerunāja, jo veci viedi cilvēki runā par svarīgākām lietām.
Laikam tas bija turning points, kad kļuvu par konservatīvu, raitwing, fašistiski-nacistisku, rasisku, mizgonīnisku (hey lokālie SJW, palīdziet atcerēties visus jūsu sadomātos titulus) naidīti. Estētikai ir nozīme. /:=^)