gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2020-02-04 21:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Runājot par bulijingu. Pusaudžu gados biju tik pelēks un sevī iekša, ka man neviens nepievērsa īpašu uzmanību, lai izteikti piepistos. Sūdīgākais periods bija starp 7-9 klasi, kad manu klasi izformēja aiz pimpjumemberu trūkuma (dahrena otrgadnieku un raspizģaju, zogošu čigānu, žīdu, kas aizbrauc uz Izraēlu, divus garīgi atpalikušo, pāris iedzimti stulbu un nespējīgu mācīties, vobšem lūzeru paralēlklase =) un nonācu starp svešiem traibāļiem, kas jau sen bija sadalījuši turfu. Pie tam vairums bija no vietējā purčika tur pat dažsimt metru attālumā, kamēr es braukāju no centra, jo """elitārā""" skolā nesanāca iefurņīt. Kukuļiem nepietika laikam.

Tīri fizisku konfrontāciju bija laikam tikai pāris reizes, bet kopumā psiholoģiskā slodzē bija neciešama. Tajā laikā nenormāli daudz bastoju, jo bija totāls depresņaks uz to cietumu doties. Mācīties arī tādā atmosfērā negribas. Bija sūdīgākas atzīmes tajos gados, bet kaut kā līdz videnei izvilku.
Smieklīgākais gadījums no tā perioda bija ar čalīti, kas uzreiz sāka baigi mētā ahūno mačo veci un visādi verbāli brauca virsū. Tad kaut kā sanāca, ka mums noorganizējās laušanās uz rociņām un es viņu noliku tik vēsā mierā it kā tā rociņa būtu no putoplasta. Nezinu vai man bija krampis, vai šamējais tik nožēlojami vājš (vispār cik atceros no vēlākiem laikiem, ir tāds krampītis), bet man pašam bija hilariōzi kā viņš pēc tam lidinājas apkārt man ar atrieztu šimpanzes smaidu un visādi mēģināja draudzēties. Tik vienkārši.

Vēl mani post factum uzjautrina kā ar vidusskolu visi pēkšņi, gada laikā kļuva absolūti civilizēti un korekti, pat draudzīgi. Jā, tieši 9ītajā klasē it kā nomainījās modus operandi. Man tas likās patīkami, bet savādi, jo es tāds biju (un gribēju, lai citi tādi būtu) jau sen. Nu jā, atsijājās kaut kādi uz bulijiem pretendējošie, lai dotos zāģēt kokus vai ko tur un bez viņu klātbūtnes citi betameili arī paliek mierīgāki. Laikam jau arī hormonu izraisītā morfēšanās.

Bet nu jā, atceros, ka bija tipi, kuri vienkārši uzprasījās būt bulijoti. Tas ir traģiski, bet ir cilvēki, kuri ir tik dīvaini, ka no apcelšanas tiem neizvairīties, ja viņi savu weirdness neiemācās maskēt. Tas nav pārmācāms ar sociālo inženēriju, ja nelieto clockwork orange mtodi. Vai mums to vajag. Vai politiķiem ir tiesības izmantot izglītības sistēmu 'for taming'. Principā izskaust testosteronu no populācijas. Visus padarīt par 'nice guy', kas vienmēr ir 'agreeable' un līdz ar to viegli manipulējams. Izskatās pēc paterna.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2020-02-05 10:24 (saite)
/Audzināt bērniem mugurkaulu un spēju/gribu par sevi pastāvēt IR svarīgi./ Nu par to jau strīda nav. Kā jau es pie hederas minēju mācīt un uzturēt individuālismu un konceptu ka visādi ``nerakstītie noteikumi`` ir sūds un noteikumotāji tos sev var iebāzt. Lepnība ir tikums, pazemība grēks :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-02-05 12:27 (saite)
Nerakstītie noteikumi ir tie, uz kā turas sabiedrība. Arī lepnība ir nerakstītais noteikums, jo nekur tādu instrukciju nav, kad tev jābūt lepnam. Bet dzīvē reizēm ir jābūt lepnam un reizēm pazemīgam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-05 14:06 (saite)
Pazemīgan nav jābūt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-02-05 22:03 (saite)
Ir gan. Tik daudz cilvēku ir iepinušies lielās nepatikšanās ar policiju, tiesām utt., tikai tāpēc, ka neprata īstajā brīdī pazemīgi pateikt – nu, labi, biju vainīgs, piedodiet.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-05 22:40 (saite)
Nu ja esi vainīgs un atzīsti vainu tā jau nav pazemība bet reālisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-02-05 22:54 (saite)
Var jau arī pateikt – esmu vainīgs, iepūt man.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?