Man ir viens krievu draugs, šobrīd labākais pudeles (un zāles) brālis, kuru es nepārtrauktu saukāju par vatņiku. Viņš labi saprot manu pozīciju un es viņa. Mums ir labas attiecības bitovuhā. Nezinu kādas būtu, ja sāktos karš.
Man tāpēc liekas tik stulbi, ka žīdi izvairās no šāda tipa attiecībām un uzreiz to uztver kā 'naidu', kurš jāapkaro (un viņiem labi izdodas). Imo būtu daudz mazāk 'antisemītisma', ja žīdi bez nekādas inhibīcijas teiktu par citām tautām, neslēpjoties. Tad, kad mēs ar savu krievu korišu (mēs esam jau samērā veci, tā kā zinām lietas) esam viens otru nosaukuši vis sliktākajos vārdos, mums uznāk pohujs un mēs tusējam tālāk, par to pat vairs neaizdomājoties. Nedomājam kurš kuram parādā un kā pārmainīt vienam otru. Reāls multikulturālisms, nevis tas, ko pideri melš.