Interesanta intervija ar poļu konservatīvo patriarhu Janusz Korwin-Mikke un Sargonu. Tas kekss ir brilljats, bet ļoti slikti runā angliski. Nebūtu slikti, ja kāds transkriptētu to visu sakarīgā tekstā. Daudz visādu sarkano pilulu un domu, kuras pat man līdz šim nebija ienākušas prātā (neesmu vēl visu skatījies), bet viena ļoti trāpīga, kas perfekti korelē ar pašreizējo Eiropas (anti)kultūru ir tā, ka cilvēki, kas tic kam augstākam par sevi (un tas parasti neatņemami nozīmē arī transcendenci pēc/virs nāves) ir gatavi cīnīties par sevi, savējiem un saviem ideāliem 'to the bitter end', savukārt ateisti, kas ir YOLO ļoti baidās par savu mazo nožēlojamo papīra dzīvībiņu (un, manuprāt, caurmērā egocentriskāki par ticīgajiem), tāpēc, ka pēc tās nekā nav. Tamdēļ izvairās no jebkādas cīņas. Tas varētu būt viens no lielajiem faktoriem kāpēc Eiropa tik ļoti grib pakļauties islamizācijai. Neviens nevēlas riskēt. A ja nu tas mudžahedīns mani sadurs, ui nē, labāk skriet mājiņās un paslēpties. Visa 'cīņa' notiek jūtūbēs un twatteros, kas rada maz maz riska i to ļoti maigi. Politskā elite, kas ir pamatā ateisti nevēlas saniknot dusmīgos bārdaiņos, tāpēc drīzāk apcietinās tādus drosuļus kā Robinsons, kas šo lapseņu midzeni baksta ar mietu.

Vēl interesanta doma, ko viņš min ir ka Spānija un daļa Francijas, kas viduslaikus dzīvoja zem saracēņiem ne tikai bija ekonomiski stabilāka, bet pat kristieši, kuri kaut arī otršķirīgi ticīgie, varēja savu ticību ar zināmiem ierobežojumiem praktizēt. ES to pilnībā cenšas iznīdēt. Laikam viņi tomēr respektēja šādus savus iekarotos, kamēr modernos rietumniekus uzskata par pilnīgiem mēsliem, kam vieta parašā. Tas noteikti izpaužas nabadziņu uzvedībā.

Kad būs laiks paklausīšos vairāk, tagad nāks miegs, bet tas kekss savā dzimtajā zemē noteikti ir labs orators. Varbūt pikaczu zina par viņu ko teikt.