No Hederas:
Es nerakstīju, ka zinātnieki drīkst publiski izteikties tikai par saviem tiešajiem zinātniskajiem atklājumiem. Es rakstīju:
"Ja šo autoritāti izmanto, lai popularizētu nepamatotus vai maldinošus apgalvojumus, kritika no kolēģu puses ir nepieciešama."

Piekrītu. Piemēram Dorkinsam vajadzētu pateikt, lai piever savu stulbo žaunu ar savu antiteisma propagandu un iet atpakaļ uz laboratoriju pētīt molekulas or smth.

Ā nu jā, vēl:
Es rakstīju: "Ateisma apgalvojumi nekur nenonāk pretrunā ar zinātnes atziņām, kamēr visas iespējamās reliģijas ir gan pretrunā."

Kas, protams, ir totāls bullšits, ko pagaidām esmu dzirdējis tikai no tādiem infantiliem 'intelektuāļiem' kā Ctulhu. Nezināju, ka Hedera arī no tās pašas šlakas, tikai ar labāk nostādītu valodu.

'Visas iespējamās reliģijas' nav nekādā pretrunā ar zinātni, jo to pētāmais objekts nav materiāls, tobiš, tās ir pilnīgi ortogonālas zinātniskajai metodei. Ne velti lietu pētniecība ir entās tūkstošgades sadzīvojusi ar gara pētniecību. Tikai burtiski pēdējos pāris gadsimtus ar to sākušās problēmas, jo dusmīgi ateistiņi ir pakaļsāpīgi, ka ateisms nav vienīgā reliģija uz pasaules.
Es vēl saprastu, ja šie "kritiķi" būtu labi skoloti attiecīgo reliģiju teoloģijās, zinātu ezotēro (ne tikai ārišķīgo - piemēram, iešana uz baznīcu) izpausmes, bet vairums dusmīgo ateistu ir absolūti bērni, kas pat nav sadūšojušies palasīt populārus tekstus, kas neietilpst antiteistu manifesta klāstā. Laikam baidās, ka nepaliek ticīgi or smth.

Karoče tā. Zinātniskā metode ir ļoti viegli saprotama. Tā ir labs verifikācijas tūlis priekš viegli saprotamām lietām. Tas ir okej.
Saentisms vēlas ZM pasludināt par vienīgo metodi jebkādu zināšanu ieguvei, tādējādi noliedzot lauvas tiesu no visa tā, ko mēs saucam par intelektu.
Tas cenšas cilvēka prātu ieguldīt Prokrusta gultā. Noliegt tā potenciālo darbību it visā, kas nav saistīts ar vienkāršām lietām un pat sarežģītas lietas censties aizskaidrot (nevis izskaidrot) vienkārši, atbilstoši savai primitīvajai loģikai.
Tā pat vairs nav cenšanās būt stulbam, liekoties intelektuālim (kā ar postmodernistiem), tas jau ir idiokrārtijas simptoms - "mēs esam stulbi un lepojamies ar to (un nemaz nemēģini nebūt stulbs or else mēs tevi centīsimies par tādu padarīt)"