Es nevienā brīdī neesmu mēģinājusi teikt, ka dzimums un dzimte ir savstarpēji neatkarīgi mainīgie (noteiktais dzimums noteikti ir ļoti svarīgs faktors dzimtes identitātē).

Tie ir divi dažādi termini, kas ir nepieciešami tad, JA tās lietas pēta. Piemēram, sarunvalodā var teikt "tārps" arī par kāpuriem, bet zinātnē "kāpurs" un "tārps" ir divas dažādas lietas.

So.
"Dzimums" (sex) ir bioloģiskais dzimums, ko visdrošāk var noteikt ar ģenētiskajiem testiem un mazāk droši - vizuāli paskatoties uz ģenitālijām. Tur ir iespējami visādi kategorizācijas gļuki un interesanti keisi, bet tas ir vairāk pa bioloģijas līniju un es par to daudz nevaru spriest. Bet kopumā tā ir kategorija, kas ir diezgan skaidra vai noskaidrojama.

"Dzimte" (gender) ir tas, kā cilvēks sevi identificē, ko performē (t.i., kā izturas/ģērbjas/izskatās/žestikulē/utt), kā sevi prezentē lingvistiski, kādas sociālās lomas pieņem etc.. Dzimte tiek veidota socializēšanās gaitā jau ļoti agrā vecumā. "Dzimte" ir daudz "plūstošāks" apzīmējums nekā "dzimums", jo cilvēkam nav 100% jādemonstrē viss, kas piederas šai dzimtei, lai varētu tikt iekategorizēts atbilstoši šai dzimtei. Tas, ko mēs redzam publiski, parasti ir nevis "dzimums", bet "dzimte" (ibo "dzimumu" var demonstrēt, nu, parādot krāniņu/vagīnu vai attiecīgo ailīti personu apliecinošā dokumentā, bet "dzimti" demonstrē un atpazīst gandrīz jebkurās sociālās interakcijās, turklāt parasti bez mazākā iesprindziena, tipa "uzreiz zinu, ka šī būtne ar manierīgajām kustībām un kosmētiku patiesībā ir vīrietis, man nav jāredz viņa krāniņš, lai pārliecinātos").

Lūk. Pētniekiem šis nošķīrums ir noderīgs tādēļ, ka tas ļauj uzdot precīzākus jautājumus par dažādiem dzimtes aspektiem. Ja tev šie jautājumi nešķiet interesanti, tas ir pilnīgi normāli (daudziem nešķiet; man patiesībā arī ir tā, ka es +/- zinu, bet par dzimtes problemātiku iespringstu tikai tad, kad bez tās nevaru adekvāti izprast to problēmu, kas mani tajā brīdī ir ieinteresējusi).

Jēdzienu lietošana, manuprāt, ir okej. Nu tā kā es parasti protestēju pret jēdzieniem, kam, manuprāt, nav pietiekama seguma (piemēram, tas pats "kultūrmarksisms"), vai terminu jaukšana (piemēram, ja tu runā par maniem uzskatiem par dzimti un saki "dzimums"), bet tas nenozīmē, ka es gribētu aizliegt to lietošanu. Tas, ka TU iedomājies, ka kaut kādus vārdus nedrīkstētu lietot, ir tava darīšana un mani absolūti neskar.

Also. Šis nav tev skaidrots pirmo reizi. Izteikšu hipotēzi, ka, ja tu to nesaproti, tad pie vainas var būt nevis kultūrmarksisti, bet tas, ka tu esi drusku par dumju tādām lietām. Pagaidām tu (ciktāl man zināms) neesi izdarījis vai pateicis neko tādu, kas šo hipotēzi apgāztu vai ļautu kaut vai apšaubīt. Tas nenozīmē, ka šī hipotēze ir patiesa, bet, well, izslēgt to nevar.