dienas citāts
"Tiesībās uz privātīpašumu un tiesībās uz izglītību nav absolūti nekā savstarpēji izslēdzoša. Ja tomēr ir, tad otrās ir svarīgākas, jo izlgītība padara cilvēku par cilvēku, bet bez privātīpašuma mierīgi var iztikt."

Pirmkārt jau "izlgītība padara cilvēku par cilvēku" ļoti atgādina 'trud ģelajet čeloveka'. Patosa pilna frāze bez jebkādas nozīmes vai patiesības grauda. Vēl absurdāk tas skan, ņemot vērā, ka runa iet par augstāko izglītību, kas mūsdienās labākajā gadījumā ir amata prasmes kursi. Sliktākajā - smadzeņu skalošanas cehi, lai veidotu jaunos eirokomjauniešus. Varbūt tieši pēdējā iemesla dēļ indivīdam augstākā izglītība šķiet tik svarīga. Kaut kādi self-made cilvji pārāk brīvdomīgi, nav apguvuši pareizdomāšanas baušļus un uzvedās nepaklausīgi.

Otra lieta, ko pamanu no diegabiksīgajiem jau ne pirmo reizi, ir kļūdainā interpretācija, ka tiesības uz kaut ko, nozīmē citu cilvēku vai valsts pienākumu šo 'kaut ko' viņiem nodrošināt. Labiņie varmāku importētāji, piemēram, uzskata, ka pārvietošanās brīvība implicē jebkuras nācijvalsts pienākumu uzņemt un paturēt pie sevis visus, kas grib ierasties. Tas to nenozīmē ne mazākajā mērā. Tā ir norma, kas tika postulēta, lai izvairītos no totalitārisma iemīļoto dzelzs priekškaru rašanās, kas padara šīs valstis par milzīgiem lēģeriem pašu pilsoņiem. Entitlement kultūra darbībā.