gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-05-13 16:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Interesanti, ka māte sapņos vienmēr parādās kaut kādā dēmoniskā veidā, kā no elles uz laiku izlaists ļaunais gars, kam ticis dots margināls laika posms, lai terorizētu manu apziņu. Uzreiz atzīšu divas lieta. Ar māti bija labas attiecības, bet varbūt pārāk neitrālas, nebija nedz naidošanās nedz lielas mīlestības. Nezinu kurš pie tā bija vairāk vainīgs, es vai viņa. Visdrīzāk abi sinerģijā. Otra lieta - viņa pakārās. Nestāstīšu detaļas, bet kopumā var teikt, ka 'viņa uz to gāja', es pat atrodot viņu beigtu nespēju paraudāt. Atceros kā tēloju traģismu mentu-protokolētāju klātbūtnē. Sapratu, ka vajag būt sašautam un raudulīgam, bet nebiju. Tas izraisīja sava veida bailes/atsvešinātību pašam pret sevi. Kā tad tā, mamma nomira, bet man hoķ bi hni. Laikam vienkārši čanelēju viņas pašas svešādo mīlestību. Viņa pati uzauga alkoholiķu un pašnāvnieku ģimenē. Nemaz nevēlos fantazēt kādi bija viņas bērnības gadi mātes alkoholiķes, pritona uzturētājas un internāta pavadījumā.
Still, nesaprotu kāpēc viņa parādās tik trakoti negatīvās formās. Pēdējo laiku pārdoma ir tāda, ka viņas parādīšanās saistās ar to visu negatīvo, Sātana ietekmēto pagātni, ko aiz sevis velk mūsu dzimta pa mātes līniju. Maz ko zinu par saviem pra pra vecākiem, bet zinu pietiekami par to, ka tā bijusi maigi izsakoties problemātiska.
Tas viss gan pat priekš manis neizskaidro kāpēc mums ar māti vienmēr bija tik 'vēsi-mīlošas' attiecības. Pats vēl ar vien nespēju saprast šādu mātes-dēla attiecību modeli.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]heda
2018-05-13 21:37 (saite)
Ir zaudējumi, kurus tā īsti aptvert nevar, lai kādas arī nebūtu ārējās reakcjas un izpausmes.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]heda
2018-05-13 21:44 (saite)
Un dēmoniskais veidols droši vien stāsta par toreiz noliegtajām beigu sajūtām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2018-05-13 21:56 (saite)
+ 1
Tādu zaudējumu brīžos ļoti retti kurš spēj artikulēt un racionalizēt lielāko daļu emociju. Vairums paliek neapzinātas un iemanto dīvainas dēmoniskas izpausmes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-05-13 23:45 (saite)
Tev ir sava pieredze, kas izpaužas līdzīgā formā?

Mans līdz šim trakotākais sapnis ar mātes piedalīšanos bija, kad viņa manā Saulkrastu dāčā/mājā ir mežonīgi nikna, pēkšņi saņem aiz pleciem vecmāmiņu (viņa jau bija mirusi šī sapņa laikā), met pret sētas stabu un vecmāmiņa mirst, izlaižot melnas asinis pa muti, nolaižot galvu. Mēs ar tēvu skatāmies uz to absolūtās šausmās. Īpaši atceros tēva aiz bailēm iebāztos pirkstus mutē un izplestās acis. Pēc tam viņa paņēma izkapti un sāka rotēt ar to kā dervišs. Nikni rotēt. Bija skaidrs, ka viņa to dara, lai kādu ievainotu. Kad izlaida izkapti no rokām, centrbēdze tomēr pasaudzēja gan mani gan tēvu. Izkapts iedūrās kaut kur starp mūsu abu kājām. Tad es pamodos.

Un vēlreiz saku, mum nebija sliktas attiecības. Tikai pārāk vēsas, imo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2018-05-14 10:19 (saite)
Man ir visvisāda pieredze un reizēm tā arī transformējusies ļoti dīvaini, un atšifrējumi bijuši visai pārsteidzoši. Turklāt esmu bijusi spiesta apgūt kaudzēm teorijas.

Nav iemesla neticēt, ka jūsu attiecības bija labas, vai vismaz apmierinošas. Tās iracionālās šausmas nāk no pavisam citiem - daudz dziļākiem - psihes slāņiem nekā reālās, apzinātās attiecības starp cilvēkiem.
Izskatās, ka uz mātes figūru tev projicējas zaudējuma bailes, personiskās nāves bailes, bailes izpostīt savu dzīvi un droši vien vēl daudz kas, ko es neredzu, jo tevi pietiekami labi nepazīstu.
Terapijās ir dažādas metodes, kā ar to strādāt - nevis lai atbrīvotos no murgainiem sapņiem (jo sapņi ir tikai ziediņi, aisberga spice), bet lai risinātu pamatproblēmas. Bet nu - kā jau teicu - neesmu ne tik tuva paziņa, ne arī psihoterapeite, lai varētu ieteikt kaut ko konkrētu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2018-05-14 15:32 (saite)
Paldies par savu ieguldījumu enīvej. Man maz saprašanas ir vai nav man kaut kādas psihes problēmas tieši dēļ mātes. Tas, ka ir vispār, skaidrs. Galu galā esmu cibiņš.:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?