"Blind trust" jau savā būtībā nekādīgi neiet kopā ar jēdzienu "zinātne".

(Reply to this) (Thread)

Un varam pateikties cilvēkiem, kas "blindly trusts science", par otras puses argumentu "es ticu Dievam, tu tici zinātnei - kāda atšķirība? ja neskaita to, ka esmu 100% drošs par savu taisnību".

(Reply to this) (Parent)

Jā, bet tas atrod vietu modernajā zeitgeistā: https://en.wikipedia.org/wiki/Scientism

(Reply to this) (Parent)

Kāpēc ne? Nav taču jābūt zinātniekam, lai izmantotu zinātnes atziņas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet vai tad ne par to viss gedymin'a ieraksts? Akla uzticēšanās ir glupa, netakarīgi no tā, kam tu uzticies. Vienmēr ir noderīgi izvērtēt saistītos faktorus un ietekmes. Jebšu, autoru citējot, "neesiet naivi, pielietojiet mazliet skepticisma".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja man ir laiks to darīt. Es varu noalgot kādu, kas šo skeptisko izvērtēšanu paveic manā vietā, un tad es akli pieņemu viņa ieteikumus par to, kas ir labs un derīgs un kas ir apšaubāms. :) Principā tā strādā medicīna, kur jaunākos pētījumus izvērtē dažādas valsts un nevalstiskās komisijas, un tad sniedz konkrētas vadlīnijas ārstiem.

Tā mēs pamazām nonākam līdz zinātnes filozofijai, kuru zinātnieki diez ko neieredz. Jo filozofi ir prātotāji, kas principā neko noderīgu nedara, bet tikai uzdod pastulbus jautājumus, uz kuriem īsti nav atbilžu. Piemēram, kā tu zini, ka tu kaut ko zini :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es taču savā komentārā pieminēju apstākļu izvērtēšanu? Ja ir noalgota profesionāla komanda, kas kaut ko izvērtē, tad tas ir papildus apstāklis, kas būtiski palielina ticamības koeficientu.

(Reply to this) (Parent)

Un, kā klasiķi ir teikuši, es zinu tikai to, ka neko nezinu.

(Reply to this) (Parent)

Problēma ir tāda, ka mūsdienu zinātne nav vairs tikai sauss profesionāļu/nērdu darba lauks un ir neatšujama no politiskā establišmenta un lielā mērā ietekmēta no citām ietekmīgām/bagātām privātām organizācijām, tāpēc sfērās, kas vēl ar vien ir stipri ''fuzz'', īpaši visādās neeksaktajās zinātnēs, ir daudz angažēta bullšita.

Tas teikums par ''pats noalgojis'' starp citu labi iekļaujas tajā freimā. :D

Filozofi uzdod pastulbus jautājumus tikai modernajos laikos, jo postmodernisms degradējis filozofiju līdz semantikai un psihodēliskai matu skaldīšanai. Līdz ar renesansi filozofija principā beidzās.

''Kāpēc ne? Nav taču jābūt zinātniekam, lai izmantotu zinātnes atziņas.''

Jā. JA tās ir zinātniskas. Daudzas atziņas, kas mūsdienās tiek afišētas kā zinātniskas, patiesībā nav zinātniskas. Tāpēc arī aicinājums būt skeptiskam. Nez kāpēc attiecībā uz garīdznieku runām skepse modernajiem strādā uz pilnu jaudu, bet kā sāk vervelēt kekss baltā halātā, tā tā tiek ieslēgta miega režīmā.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Intereses pēc pajautāšu, kad bija tāds laiks, kad zinātne (jebkāda) bija atšūta no politiskā establišmenta?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad kaut kādi ņūtōni tupēja savos pagrabos un vienlaikus studēja fiziku un alķīmiju.

Nopietni runājot - droši vien nekad.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ha, ha, dzīves beigās Ņūtons bija Karaliskās Biedrības prezidents.

Es īsti neredzu problēmu, ka zinātne ir saistīta ar politiku. Jo kur vien ir cilvēki, tur būs politika. Svarīgi tikai, lai tā būtu labvēlīga politika, nevis traucējoša. Tāpēc kritika vienmēr ir vajadzīga, tomēr ne jau sagrautu, bet uzlabotu zinātni. ;)

(Reply to this) (Parent)

Curse of knowledge. Kas kaut nedaudz zinātnisko skepticismu zinošam var šķist akla uzticēšanās, lajiem nereti tieši reprezentē zinātniskumu un izvētītus spriedumus, jo 'wired un ilustrētā zinātnē tā bija rakstīts'. Īsāk sakot, cilvēki ikdienā neiespringst par metodoloģijām un uz peer-review rakstu lasīšanu.

(Reply to this) (Parent)