| Don't (blindly) trust in science |
7. Jan 2016|12:35 |
Mūžīgajā "fiziķi pret liriķi" strīdā ir tāds arguments par eksakto zinātņu pārākumu - ja kāds aizceļotu laikā uz 1950. gadu, nonāktu kādā koledžas kampusā un pajautātu tur esošos nosaukt savas nozares izcilākos zinātniekus, tad fiziķi droši vien nosauktu Einšteins vai kvantu mehānikas cilvēkus, biologi Darvinu, utt. Humanitārie savukārt nosauktu Freidu un Marksu. Ja pirmie mums joprojām liekas labs trāpījums un viņu teorijas no šodien viedokļa joprojām ir visumā pareizas, tad otro teorijas ir visumā apgāztas.
Var paturpināt un konstatēt ka psihologi 50-tajā gadā bija sajūsmā par B. Skineru, uztura zinātnē valdīja Linusa Pauliga iedvesmotais C vitamīna kults, utt. - uzskati, kuri kopš tā laika ir pierādīti kā aplami vai kaitīgi.
Visādas fancy diētas un citas uztura dīvainības, kuras tiek apsmietas Ksenijas blogā pamatā nav nākušas no nekurienes, bet ir balstītas uz seniem neapstiprinātiem zinātniskiem pētījumiem. (Nevar pat teikt "apgāztiem", jo apgāzt kaut zinātnē ir ļoti grūti - parasti tas prasa pierādīt negatīvu rezultātu.) Fancy diētas nāk no grāmatām, kuras publicē cilvēki ar Ph.D. medicīnā vai saistītās jomās, nevis "doktors" Dīpaks Čopra, tieši tāpat kā dažādu "neiromītu" saknes ir senās un nepierādītās akadēmiskās teorijās.
Ja jums nākošreiz gribas vadīties pēc kāda jaunākā zinātniskā atklājuma, lai piemēram, audzinātu bērnus, izvēlētos pārtikas piedevas vai izteiktu viedokli par sabiedrībā notiekošo, atcerieties, ka zinātniski pierādījumi papilnam ir gan homeopātijai, gan psi spēkiem, gan beigta laša spējai atpazīt emocijas fotogrāfijās, bet 88% vadošo pētījumu par pretvēža zālēm un 50% pētījumu eksperimentālajā psiholoģijā nevar tikt atkārtoti pat piedaloties pašiem autoriem; kad slavens psiholoģijas profesors atzīstas sistēmiskā rezultātu viltošanā daudzu gadu garumā (rezultātu, kuri cita starpā nonākuši masu mēdijos un ietekmējuši sabiedrības viedokli tādos veidos, ko var tikai mēģināt minēt). Īsi sakot, esam laikā, kad "lielākā daļa zinātnisko atklājumu ir nepatiesi".
No mindbounda pielinkotā raksta redzams, ka domājoši zinātnieki piekrīt man un neatbalsta neirozinātnes izmantošanu audzināšanā:
Following a conference in Santiago, Chile, on Early Education and Human Brain Development in 2007, 136 scientists signed a declaration that stated “neuroscientific research, at this stage in its development, does not offer scientific guidelines for policy, practice, or parenting.” Although few would disagree with this statement, its sceptical tone is clear. The editorial article that reported the declaration stated that brain research was “not ready to relate neuronal processes to classroom outcomes” and referred to the possibility of generating popular misunderstandings about the brain as a “serious downside” to this venture. Rezumējot es gribu teikt: neesiet naivi, pielietojiet mazliet skepticisma. |
|