Problēma ir tāda, ka mūsdienu zinātne nav vairs tikai sauss profesionāļu/nērdu darba lauks un ir neatšujama no politiskā establišmenta un lielā mērā ietekmēta no citām ietekmīgām/bagātām privātām organizācijām, tāpēc sfērās, kas vēl ar vien ir stipri ''fuzz'', īpaši visādās neeksaktajās zinātnēs, ir daudz angažēta bullšita.

Tas teikums par ''pats noalgojis'' starp citu labi iekļaujas tajā freimā. :D

Filozofi uzdod pastulbus jautājumus tikai modernajos laikos, jo postmodernisms degradējis filozofiju līdz semantikai un psihodēliskai matu skaldīšanai. Līdz ar renesansi filozofija principā beidzās.

''Kāpēc ne? Nav taču jābūt zinātniekam, lai izmantotu zinātnes atziņas.''

Jā. JA tās ir zinātniskas. Daudzas atziņas, kas mūsdienās tiek afišētas kā zinātniskas, patiesībā nav zinātniskas. Tāpēc arī aicinājums būt skeptiskam. Nez kāpēc attiecībā uz garīdznieku runām skepse modernajiem strādā uz pilnu jaudu, bet kā sāk vervelēt kekss baltā halātā, tā tā tiek ieslēgta miega režīmā.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Intereses pēc pajautāšu, kad bija tāds laiks, kad zinātne (jebkāda) bija atšūta no politiskā establišmenta?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad kaut kādi ņūtōni tupēja savos pagrabos un vienlaikus studēja fiziku un alķīmiju.

Nopietni runājot - droši vien nekad.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ha, ha, dzīves beigās Ņūtons bija Karaliskās Biedrības prezidents.

Es īsti neredzu problēmu, ka zinātne ir saistīta ar politiku. Jo kur vien ir cilvēki, tur būs politika. Svarīgi tikai, lai tā būtu labvēlīga politika, nevis traucējoša. Tāpēc kritika vienmēr ir vajadzīga, tomēr ne jau sagrautu, bet uzlabotu zinātni. ;)

(Reply to this) (Parent)