Mani diez ko neinteresē cibas ierastie estētiskie un personisku iracionālismu piesātinātie spriedumi par noteiktiem komentētājiem. Tas ir supernerelevanti.
Raksta autors un tu arī sludinait savus uzskatus, tas ir normāli, par to nav jāraud.
Vairums rabīnisko pretjautājumu ir vietā. Joprojām neredzu problēmu pie nevienlīdzības. Problēma ir to visu laiku mēģināt procentuāli-spekulatīvi izkalkulēt un tad izrādīt morālu sašutumu. Tas ir tāpat kā, ja kāds sašustu par to, ka vienā mežā aug vairāk priežu nekā egļu vai bērzu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

O, tev jauna bilde!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Droši vien, kāds cibas datornūģis uzdarbojies, kas nebūtu pārsteidzoši, ja reiz pasaule tiek filtrēta caur PC analoģijām.
Vēlreiz, kāpēc nevienlīdzība ir slikta? Šajā gadījumā, nevienlīdzība ir pat izdevīga noteiktajai grupai, jo nav jau noslēpums, ka to procentu starpā ir diezgan vienādi uzskati par pasaules kārtību, virzību un politisko vēlamību, kamēr pārējie ir neizglītoti barbari un lūzeri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmkārt, situācija, kurā visiem ir vienādas iespējas saņemt izglītību manā pasaulē neprasa nekādu īpašu attaisnojumu. Individuālās tiesības sevi realizēt, universālās cilvēktiesības ("tiesības iegūt izglītību" ir cilvēktiesības) ir pašvērtība, tām nevajag nekādu utilitāru pamatojumu.

Otrkārt. Tie veidi, kādos nevienlīdzība samazinās, gandrīz vienmēr ir destruktīvs, kari, katastrofas, ekonomiskais sabrukums (ar retiem izņēmumiem, kā, iespējams, ASV dibināšana, kur to tomēr izdodas samazināt demokrātiskā ceļā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) bet te atkal ir abstrakcija. Vienādas iespējas saņemt KĀDU izglītību? Un kā "saņemt"? ANO harta ir sūds, bet pat ja pieņemam, ka viņai ir kāds derīgums, "tiesības uz izglītību" gluži vienkārši paredz, ka neviens indivīdam mērķtiecīgi netraucē vai neierobežo iespēju saņemt to izglītību, turklāt tu aizmirsti, ka tajā pašā feļetonā ir rakstīts, ka katram ir arī tiesības uz privātīpašumu. Protams, dokuments ir apšaubāms, jo pāris punktus tālāk ir rakstīts, ka katram ir tiesības uz social security, kas ir pilnīgs sviests, jo tādu sabiedriskās organizācijas formu, kādu, piemēram, prasa libertārisms, šāda harta automātiski pasludina par cilvēktiesību pārkāpējiem. Tas nav nopietni. Un jā - visiem, turklāt tieši ASV kontekstā, joprojām ir VIENĀDAS IESPĒJAS saņemt (jebkādu) izglītību.

2) Es nesaprotu, par kādu nevienlīdzību vai nevienlīdzībām tu runā. Kāda jēga salīdzināt britu impērisko nodokļu sistēmu 18.gs. ar to, ka mūsdienās elitāro izglītību dabū x% indivīdu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pats tu esi sūds.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es esmu pret jebkādu vispasaules valsti, globālo kārtību un starptautisko likumu, tas ir viennozīmīgi. Tiesa, kāpēc atkal jāpavērš šādi (tēmai sekundāri) uzskati personiskā dimensijā, still baffles me quite amazingly. Ja tev "jo ANO tā saka!" ir spēcīgākais arguments, tad ir bēdīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/Jā, es esmu pret jebkādu vispasaules valsti, globālo kārtību un starptautisko likumu, tas ir viennozīmīgi./

īsāk - pret civilizāciju?

Globāla kārtība, tas ir piemēram viens sliežu platums visur pasaulē, unificēti sakaru protokoli, nu un tieši tāpat unificēti likumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Civilizācija ir bijusi un plaukusi arī bez vienvaldības, bez unificētiem likumiem, mēriem, sliežu platumiem utt. Īsāk sakot, saskaņā ar taviem kritērijiem, civilizācijas vēl nav un iepriekš nekad vēl nav bijis. Bet ja tu civilizāciju definē tik šauri, tad, protams, jebkura ētiska pilsoņa uzdevums tad būtu nostāties pret civilizāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es atbildēju pie sevis lai nevairotu te offtopu

(Reply to this) (Parent)

> Jā, es esmu pret jebkādu vispasaules valsti
Pray tell, kurā brīdī arguments par "es tā domāju, un neesmu vienīgais, skat cilvēktiesību deklarāciju" kļuva par strīdu saistībā ar vispasaules valsti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tikai norādīju, ka cilvēktiesību deklarācija, manuprāt, nav tas labākais, pie kā apelēt. Kamēr nav ieviesta vispasaules valsts, par cilvēktiesību deklarācijā ietvertajām tiesībām uz visu, kas ienāk prātā, var runāt tikai tīri hipotētiski.

(Reply to this) (Parent)

Par sludināšanu runājot, to tu droši vari izvērt savā blogā vai citā safe space, nevis komentāros pie citu ierakstiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sasodīts, beidz čīkstēt un gausties netēmā, vienkārši atbildi, kā tiesības uz privātīpašumu ir salāgojamas ar to, ko tu saproti, kā "tiesībām uz izglītību"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādas tev tiesības no manis kaut ko pieprasīt šajā blogā? Ja nepatīk reakcija, vari zust kokos.

Tiesībās uz privātīpašumu un tiesībās uz izglītību nav absolūti nekā savstarpēji izslēdzoša. Ja tomēr ir, tad otrās ir svarīgākas, jo izlgītība padara cilvēku par cilvēku, bet bez privātīpašuma mierīgi var iztikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuuu tur ar to privātīpašumu ir drusku sarežģīti bet tas arī te ir offtops

(Reply to this) (Parent)

Cilvēkiem ir tiesības savām spējām, prasmēm, zināšanām - ieguldīto darbu uzstādīt atbilstošu samaksu, un nevienam nav tiesības šo r e ā l o c e n u par kvalitatīviem labumiem ekspripriēt "sabiedriskā labuma" vārdā. Bez privātīpašuma nevar iztikt tikai fantastu sapņos. Cilvēku par cilvēku izglītība padarīja vēl ilgi pirms centralizētas par nodokļu maksātāju naudu stutētas izglītības sistēmas izveides. Pat nomadiem ir privātīpašums un "pakalpojumi".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēlreiz, beidz murgot par privātīpašumu. Kā izskaidrot to, ka vēl 80-tajos gados laba izglītība ASV bija daudz pieejamāka nekā tagad? 80-tajos nebija privātīpašuma?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tāpēc, ka universitātes gan ASV, gan Anglijā vēl 80tajos bija salīdzinoši privātīpašuma lieta arī izskaidro, kāpēc tolaik tā bija pieejamāka nekā tagad.

Šis ir tikai viens no iemesliem: https://www.youtube.com/watch?v=yTjnpJvZrwM
Un vēl daudzi citi: https://www.quora.com/Why-is-college-tuition-in-the-USA-so-expensive
https://www.topuniversities.com/blog/why-are-us-universities-so-expensive

Tas, ka kaut kas labs ir dārgs, gan nenozīmē, ka tas ir mazāk pieejams, ir pieprasījums, ir piedāvājums, ja ir kāds, kas var samaksāt un uzturēt visu milzīgo mašinēriju, tad privātai universitātei nav nekāda iemesla ko mainīt, ja reiz uzsvars ir uz naudas pelnīšanu un pētījumu finansēšanu. Pa šiem 30 gadiem daudz kas ir mainījies izglītības koncepcijā vispār, iemeslu ir daudz un daudz sarežģītāk nekā tas darīts ieraksta rakstā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, tas vismaz ir arguments.

par nelaimi, aizejot uz tavu Quora linku, jau otrajā ierakstā tiek apgalvots tieši pretējais - nevis privātīpašumā ir problēma, bet:

Reduced state funding for public institutions. It used to be that an student could go to a same-state public university, like UMass Amherst, UC Berkeley or City University of New York, and pay little to nothing in tuition, fees and so on. You could work a part-time job at minimum wage and afford to go to college, incuding room and board.

However, cash-starved states have slashed their higher education budgets. Now, even community colleges cost a couple thousand dollars per semester.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ha, es zināju, ka no visiem dažādajiem varbūtējiem iemesliem, tu nespēsi atturēties tieši no šī viena izcelšanas - bet ja tu būtu bijis godīgs, tad pamanītu, ka vismaz divos, trīs linkos kā būtisks iemesls minēts tieši valsts subsīdijas un studentu aizņēmumu atbalsti.

Bet atgriežoties pie dihotomijas privātīpašums/izglītība - tas viss, protams, atkarīgs no personīgās vērtību sistēmas: manā skatījumā labu izglītību var dabūt ārpus universitātes, dažādos formātos, līdz ar to nav atsverams vispārējas universitāšu izglītības nodrošinājums uz privātīpašuma rēķina, jo privātīpašums ir kaut kas daudz fundamentālāks un priorāks par "augstāko izglītību".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> manā skatījumā labu izglītību var dabūt ārpus universitātes, dažādos formātos, līdz ar to nav atsverams vispārējas universitāšu izglītības nodrošinājums

Klasisks "vajag graut augstāko izglītību" viedoklis.

Un pēc tam jūs paši ideologi izrāda neizpratni par to, kāpēc gan akadēmiskie cilvēki lielā pārsvarā balso par liberāļiem. Elementāra pašsaglabāšanās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Akadēmiskie cilvēki nebalso par liberāļiem, bet kreiso autoritārismu bīdošām marionetēm. Iemesli kāpēc akadēmijā ir samazinājies konservatīvo skaits ir pašas akadēmijas mežonīgais tilts leftwing ideoloģijas promoutēšanā, kas sākās pēc 2PK. Protams, ka tādā vidē, kur visi, kas pa labi no tādiem kā tu tiek demonizēti, saukāti par nacistiem, bigotiem u.c. ļaunām būtnēm, būs pamatīga nevienlīdzība starp mācībspēku un absolventu ideoloģiskajiem uzskatiem. Ne-kreisi studenti un pedagogi jau dekādēm tiek metodiski izēsti no šīs vides, tāpēc tie nereti kļūst par maverikiem vai izvēlas ar akadēmiju nesaistītas profesijas. Interesanti kur tu ar savu vienlīdzības mīlestību esi šajā situācijā. Kāpēc universitātēs ir okej agresīvi bīdīt vienas politiskas ideoloģijas taustekļus, nereti pilnībā ignorējot zinātniskās metodes prasības? Jūsējie grauj augstāko izglītību, jo domā, ka tā ir vien instruments savu sarkano debīlizmu institucionēšanai sabiedrībā un objektīva faktu analīze ir labai tikai tiktāl, cik tā atbilst adžendai. 'Hatefacts' ir jēdziens, ko daži jau lieto pilnā nopietnībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gnīda, tipiski. Katrs, patiešām katrs, teikums ir meli.
Speciāli priekš tevis, ad hominem - tikai tēmā par saviem kandžas dzīšanas mēģinājumiem, tu esi spējīgs izteikties civilizēti.

P.S. Ērmanīša komentārs tajā tēmā "ech jaunatne, graņonku vajag spainī turēt" ir ģeniāls. Smējos līdz asarām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mūsu ideologi jau neizrāda neizpratni par to, kāpēc akadēmiskie balso, kā balso - mūsu pusē jau kādus gadus 30 neviens nešaubās, ka ar augstāko izglītību (t.i, humanitāro-socioloģisko-ekonomisko) kaut kas ir nogājis pavisam šķērsām, tāpēc sekas, protams, ir arī plašākā sabiedrībā un sevišķi pie supposed "elitēm", kuras ir gājušas cauri tai mašinērijai.
Kas attiecas uz citām akadēmiskajām disciplīnām, t.i. STEMiem - tev jau nu vairāk nekā jebkuram citam vajadzētu zināt, ka tur tiešām reti kura universitāte šķiro pēc mantiskā statusa: dzenas pakaļ visiem daudz maz talantīgajiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)