Comments: |
| From: | 217 |
Date: | 10. Janvāris 2018 - 20:59 |
---|
| | | (Link) |
|
nu, es vismaz vairs nestāstu draugiem/paziņām, ka šie nokļūs ellē, ja neticēs jēzum un nemēģinu viņus "mīlestībā glābt", jau sen par to viņiem esmu atvainojusies un lūgusi piedošanu
pēc manas cibas nezinu vai var ko spriest, jo viņa sakās aptuveni tajā laikā, kad biju ceļā prom no kristietības, veco cibu, kurā rakstīju kristietības laikā, aiz riebuma izdzēsu
nu redzi, atbilde jau rokā - tu kristietību reducē līdz draugu/paziņu automātiskai sūtīšanai uz elli. mazinformētība.
| From: | 217 |
Date: | 10. Janvāris 2018 - 21:23 |
---|
| | | (Link) |
|
nē, tajā kompleksā ietilpst ne tikai kristus mīlestības un žēlastības sludināšana un diskusijas par labo/ļauno/dzīves jegu un vertībām, tur ietilpst arī lūgšanas un "attiecības ar kristu", kas būtība ir šizofrēniska sarunāšanās ar mūžīgi klātesošu, tevi vērojošu un tiesājošu, un vienlaikus piedodošu iedomu draudziņu/tēva figūru... diemžēl...
ja tas būtu tikai līdz smieklīgumam noreducēts viens ticības aspekts, tad es droši vien nemaz nebūtu nekur novērsusies, mierīgi paliktu līdz mūža galam un ticētu, bet, ja tu tiecies dziļuma, tas apēd visu tavu dzīvi, visu tavu personību, utt..
tev nešķiet smieklīgi desmit gadus lūgt Dievu, un tad pēkšņi izdomāt, ka tā ir šizofrēnija, iedomu draudziņi, personības apēšana utml? vai nu a) tu joprojām esi latenta kristiete (kā Malders), vai arī b)"darot reliģiju" tu tā arī neesi iedziļinājusies, ko tas viss nozīmē, ja reiz "pasaule" ar saviem banālajiem argumentiem ir tik viegli pārliecinājusi par pretējo.
bet nu labi, tas tiešām nav par tēmu.
| From: | 217 |
Date: | 10. Janvāris 2018 - 21:46 |
---|
| | | (Link) |
|
tu tik viegli izdari pārsteidzīgus secinājumus...
tas nebija pēkšņi, tas bija kkāds aptuveni 2 gadu pārdomu rezultāts, ja tajos ieskaita pusgadu, ko pavadīju klusumā/gaidīšanā uz dievu pēc pēdējās savas lūgšanas, kurā lūdzu dievam/svētajam garam mani atgriezt uz ceļa ticībā, ja esmu paklausījusi kārdinajumam un sātans man samežģījis smadzenes un emocijas un novedis no ceļa, un tāpēc sanācis novērsties no ticības...
un tas arī nebija viegli... es biju saplēsta gabalos, ja tā var teikt, visa mana identitāte un dzīve, attiecības ar cilvēkiem mainījās, un man vajadzēja sākt dzīvot no nulles, tas nav tāds lēmums, ko pieņem viegli un neatskatoties, ja otra iespēja ir turpināt mīt ierasto taciņu, un norakstīt šaubas uz mirkļa vājumu...
bet jā, nav ko piesārņot gedymin žurnālu, ar tik bezjēdzīgām diskusijām :) man vispār nevajadzēja sākt un ierakstīt pirmo komentāru, vnk pirksti nenoturējās :D
tādu pieredzi ir vērts uzrakstīt, cilvēki izlasīs, padomās - zināma profilakse, memētiskā higiēna
vismaz atejistu gadījumā pietiek ar daudz maz atvērtu prātu palūkoties uz reālā, praktiskā ateisma sekām atverot jebkuru vēstures mācību grāmatu, lai šādi toksiski mēmi automātiski nonāktu karantīnā.
Atslābsti krisjāni, tu esi garlaicīgs. Un primitīvs.
Ak vai, intelektuālais lētums palielinās. Un nav pat pienācis piektdienas vakars.
Ak vai, evidences un cietie fakti acīs kož.
Evidences un cietie fakti? Lūdzu padalies tajos, jo pagaidām nevienu vēl neesi nosaucis.
| From: | 217 |
Date: | 10. Janvāris 2018 - 22:03 |
---|
| | | (Link) |
|
Es to kkad mēģināju sākt darīt 2016ajā: http://klab.lv/users/217/506012.htmlhttp://klab.lv/users/217/506472.htmlPat gribēju taisīt tādu kā ierakstu sēriju, bet tad palika neaktuāli un piemirsās, pārāk daudz citu lietu dzīvē notiek :D Ir jau nu arī kādi gadi 6 pagājuši, nav ko sūdu ar koku ūdenī bakstīt, citādi vēl sāks peldēt un smirdēt :), man šķiet, ka daudz maz esmu tikusi galā ar kristietības traumām sevī, tikai dažreiz cibā vai kkur fb, ja kkas īpaši iekrīt acīs, ja ir laiks un vēlme prokrastinēt, un nenoturos, piekomentēju :D
"tādu pieredzi ir vērts uzrakstīt, cilvēki izlasīs, padomās - zināma profilakse, memētiskā higiēna"
Kādu pieredzi? Tādu, ka cilvēks bijis pārāk stulbs vai slinks, lai iedziļinātos tam, kam it kā tic. Ja nu kas, tad tiešām labs piemērs cilvēku seklumam, bet ne jau kristietības benčmarks.
Šis īstenībā ir valīds arguments, jo, ja "tiešām tici", proti, esi ieinteresēts, un pat ja esi tikai padavana līmenī, tu visu laiku - arī saskaroties ar nopietnām problēmām, jautājumiem, grūtībām - mēģināsi iedziļināties tajā lietā, iekš kuras vingrinies un ko praktizē. Tas ir kā jebkurās cīņu mākslās vai, vienalga, kaut vai kaligrāfijas vai tējas rituāla apgūšanā.
Tobiš, tie tavi sākotnēji pieminētie ateisti, kuri pāriet kristietībā, tev liekas iz sērijas "biju jauns, dumjš, bet tad pēkšņi sapratu lietas". Kāpēc tad uzskatu maiņa pretējā virzienā pēkšņi ir "pārāk stulbs vai slinks, lai iedziļinātos"?
Tāpēc ka ir fatāli muļķīgi dzīvot ar uzskatu, ka 5% esošā ir "patiesība", kamēr pārējie 95% ir pašapmāns, slikta domāšana, arhaiski ticējumi, muļķības, nieki, nezinātnisks sviests, pseidozinātne, aizspriedumi, memētiski vīrusi, evolūcijas kļūdas vai nerelevanti blakusprodukti etc.
From: | axsys |
Date: | 11. Janvāris 2018 - 04:19 |
---|
| | | (Link) |
|
Izklausās reālistiski.
Tos procentus no kurienes izrāvi?
Saka cilvēks, kurš pieļauj laumiņu, pūķu un citu mītisko tēlu eksistenci. Tādi kā Tu pēc 200 gadiem arī ticēs Harija Potera eksistencei un būs dziļi iekšā Star Wars reliģijā, tā kā novērojumi liek domāt, ka fatālā muļķība tomēr vairāk dzīvo Tavā galā. Un kas tie par mistiskajiem 95%?
| |