Lasu antons_v recenziju par Joņeva "Jelgava 94" un domāju, vai viss bija tādos drūmos toņos, kā "pelēkajā postpadomju brīvības telpā, kur valda nabadzība, apjukums un bezcerība"? Man arī būtu grūti piekrist par "second hand experience", ka viss labais bija noticis 80tajos. Varbūt tā īpaši bija Jelgavā. Mēs bijām jauni un traki, mums bija melnās piektdienas, sinepes un medus, valmieras rokfestivāls, bombers un paddy wheelan's, stila konflikti zaļumballēs utt. Tas viss neapšaubāmi sajaukts ar postpadomju brīvības telpu un tās nežēlīgo sociālpolitiku. Bet vārdam brīvība šeit arī ir liela un daudzslāņaina nozīme. Cauri 90tajiem es paspēju izdzīvot grunge saplēstos džinsus un flaneļa kreklu, metālista ādas jaku, grebeni un ķēdi pie biksēm. Grupu arī izveidojām un nospēlējām dažus trakus koncertus. Bet tā arī mēs pieaugām un, patiesi, pārmaiņas ir laba lieta.  Man tas ir bijis vienreizējs ceļojums.