Sviesta Ciba |

cits (

garamgajejs) rakstīja,
@ 2013-04-02 13:01:00

Lasu antons_v recenziju par Joņeva "Jelgava 94" un domāju, vai viss bija tādos drūmos toņos, kā "pelēkajā postpadomju brīvības telpā, kur valda nabadzība, apjukums un bezcerība"? Man arī būtu grūti piekrist par "second hand experience", ka viss labais bija noticis 80tajos. Varbūt tā īpaši bija Jelgavā. Mēs bijām jauni un traki, mums bija melnās piektdienas, sinepes un medus, valmieras rokfestivāls, bombers un paddy wheelan's, stila konflikti zaļumballēs utt. Tas viss neapšaubāmi sajaukts ar postpadomju brīvības telpu un tās nežēlīgo sociālpolitiku. Bet vārdam brīvība šeit arī ir liela un daudzslāņaina nozīme. Cauri 90tajiem es paspēju izdzīvot grunge saplēstos džinsus un flaneļa kreklu, metālista ādas jaku, grebeni un ķēdi pie biksēm. Grupu arī izveidojām un nospēlējām dažus trakus koncertus. Bet tā arī mēs pieaugām un, patiesi, pārmaiņas ir laba lieta. Man tas ir bijis vienreizējs ceļojums.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

antons_v
2013-04-02 16:27 (saite)

Atmiņa ir konstruktīvs process, bet recenzija - konstrukcijas konstrukcija. Man 90-to Rīga asociējas ar sapuvušām koka būdām, kurās dzīvo kaut kādi mūžīgie alkoholiķi, brūkošām jūgendstila celtnēm, kas iekšpusē izskatījās kā nabadzīgi ūķi. Un sajūtu, ka viens lats - tā ir diezgan liela nauda, par ko var gan smēķus dabūt, gan tēju nopirkt. Dzērām tajā laikā maz, reibām no dažiem aliem.
Bija gan koncerti, gan krogi, piemēra Pedijā toreiz varēja dabūt Ginesu pa 60 santīmiem, kas skaitījās nenormāli dārgi (veikalā viens alus maksāja ap 20 santīmiem), bet bija taču jāpagaršo.
Man patika tas laiks, bet tomēr tā vide no šodienas viedokļa bija diezgan drausmīga.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	garamgajejs 2013-04-02 16:40 (saite)
	Jā, pilzenes "pa 18 sant" bija slāpju veldzētājs un Pedijā bija arī pirmais sidrs, ko noteikti bija jāpagaršo. Necenšos krāsot visu tikai gaišos toņos un piekrītu, ka tam visam bija skarbs fons, uz kura un tam par spīti gāja jestri. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antons_v
2013-04-02 17:47 (saite)

Es jau neko, man prieks, ka tev bija jautri. Es nevienā grupā nespēlēju un ar īstajiem cilvēkiem netusēju - man viss uņģiks notika pie maģīša ar neizbēgamo uzdirsienu par to, kādu sviestu es tur klausos. Veldzē biju vien pāris reizes, ne ar vienu no turienes pastāvīgajām sejām pazīstams nebiju. Taču vienā no šīm reizēm iemanījos pavārtīties arī pa policijas vāģa grīdu - tie bija izdomājuši, ka laiks sadot bietē matainajiem un to arī ar baudu darīja. Dabūju ar steku pa muguru un kādu stundu pazemojuma, pēc kā vienkārši palaida vaļā, jo mēs tur vienkārši sēdējām.
To pretīgi saldo vīna izstrādājumu "Mīkla" arī pagaršoju, taču vairāk nekad arī nedzēru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	garamgajejs 2013-04-02 19:02 (saite)
	Veldzei es arī tik vien kā garām gāju. Tā jau nebija vienīgā scēna, lai gan zināmākā gan, turklāt neesmu rīdzinieks. Bet mīklu tā īsti neatceros - vai tas būtu tas pats, kas leģendārā izba - монастырская изба? No mentiem esmu mucis, no 30 galvaina purčika reperu bara pie 7up arī. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: