Nuko, vētra laikam pāri, vaik jau arī mazliet kaislību, vene. Atlūgumu gan iešķiebu parakstu kastītē, tagad nevar saprast, izvilkt akal laukā vai kujs ar viņu. Jāstiklo logs zin,kas es kaukāds stjokalščiks, uztais remontus, ieliek stiklus, da atjebiķesj, moš atlaiž vēl apkopēju, to tak es ar varētu. Vārdsakot, kāds zin kauko par aģentūru Mēmais vai kāviņtur, ja jau tik bieži meklē,tajau laikam nekas labs nebūs, staigā tur visi pumpainās zeķēs un čivina putniņvalodā? Ta nē, ta šito ne, ajaturkāds normāls arī ir, tad jāpiesakās laikam. Tā apmēram, pappī arī laikam visžēlīgi jāpiedon, ja viņš tagad, savukārt, nav apvainojies uz mani, kā viņam raksturīgi, ka vai pašai jāskrien līkai pakaļ, pazemīgus krustus mezdamai. Kurtanušitā, miesīgs un mīļš jau tas pappī. Tālūk, jāpajogo laikam, lai atpinās pavisam tie mezgli un tajau aizies tā dzīve normālās sliedēs akal.