nja,
degeneralis balle tiešām bij jauka. Šās rezultātā gan es, šķiet, uz īsu laiku nomiru no rīta, nu, vismaz, es dzirdēju sava gara spārnu švīkstus gar griestiem sitamies, tomēr pateicoties attiecīgām substancēm, saķēru šo un sabāzu pa vietām.
Balle tas, tā. Bet rīta lāpīšanās, dzestrā kāpņutelpā, bij pavisam, pavisam jauka. Šādā kompānijā varētu pat i nedēļu tādā pat veidā pavadīt, iztrūka gan dažu pilsoņu, kas nakts melnumā uz pirmo autobusu aizskrēja, bet neba jau iešu ar pirkstiem rādīt. vot.