nja, degeneralis  balle tiešām bij jauka. Šās rezultātā gan es, šķiet, uz īsu laiku nomiru no rīta, nu, vismaz, es dzirdēju sava gara spārnu švīkstus gar griestiem sitamies, tomēr pateicoties attiecīgām substancēm, saķēru šo un sabāzu pa vietām.

Balle tas, tā. Bet rīta lāpīšanās, dzestrā kāpņutelpā, bij pavisam, pavisam jauka. Šādā kompānijā varētu pat i nedēļu tādā pat veidā pavadīt, iztrūka gan dažu pilsoņu, kas nakts melnumā uz pirmo autobusu aizskrēja, bet neba jau iešu ar pirkstiem rādīt. vot.

Vai drīkstu Jūs lūgt uz deju?

Un šito es dziedāšu , kad iebraukšu Ezerniekos un iešu pa kalnu uz māju, pa ceļam uzpīpējot un iedzerot, mellenēs pie ezera un ieiešu mežā paskatīt kā pa gabalu ezers izstās un apraudzīšu savu sūnu celmu. Un uzkodīšu melleņlapas, lai nejūt manus dažus grēkus. Un ta nākšu mājās un opis prasīs:"Ar ko ta tu atbrauci? Nau tak tāda autobusa." un es teikšu :"A es pie ezera sēdēju!" un ta viš prasīs:"Vecajā vai jaunajā peldētavā?" un es atbildēšu :"Vecajā" un viš teiks:"Jā, vaine, vecā ir labāka, tai jaunajā viņi granti sabēruši, lai tie smagmašīnu dzērāji var ērtāk piebraukt. Un kā viņi visi tur ņemās un tās meitenes, jaunas pavisam, smēķē tur un iedzer arī un lamājas, sak, pizdjec, pizdjec." un es teikšu :"Mhm!" un ta viš teiks :"Vecais visu pateicis, vecais var iet! Tagad jāed būs!" un es teikšu:"Es neesmu badā" un viš teiks:"Ko ta tu tur ,sūdu, varēj apēst tai vilcienā?" un es teišu:"Bet es tak trīs stundas Rēzeknē sēdēj un autobusu gaidīju!" un ta viš teiks : "A man ir kliņeris un štovēti kāposti, tagad nesīsim mantas uz to māju, ta pēctam būs jāēd!" .
Un ta būs jāiekārto man istaba lielajā mājā un  jāklāj tā mežacūkas āda uz grīdas, lai "nenosaldē reproduktīvos orgānus un neabortējas" un nakcpods zem gultas jāpaliek, lai "pa nakti nav jāvazājas un reproduktīvos orgānus jāsaldē" (lai gan mājā iekšā ir atejs) un lampa jāpieslēdz  lai var "dekameronu pa kluso lasīt" un aizkari jāaizvelk :"lai visādi perdeļi nesatraucas, kad es plika gar logiem staigāšot".
Un ta, kad miteklis iekārtots, mēs iesim vakariņot. Un vakariņosim kādas 4 stundas vismaz, jo viņam būs ļoti daudz kā stāstāma sakrājies un viš teiks:"Ja es atkārtojos, ta tu man saki - "ubju!", zinkā, Kains tak Ābelu arī par vecām anekdotēm nobeidza!". Un ta , ka es atteikšos no štovētiem kāpostiem, ta viš teiks:"A jifti, naža galā, negribi?".
Tā, vot, tapēc- wī!