|
Man vienmēr ir sajūta, ka gads ir par īsu, foršie gadalaiki paskrien pārāk ātri, riebīgie velkas pārāk ilgi un vispār viss notiek nepareizi. Gribētos izkļūt no šitā vāveru riteņa, kurā ir tikai darbs un nauda un nepaspēj ne pirmos sniegpulkstenīšus notvert, ne liepziedu tēju salasīt,
ne aizbraukt uz laukiem, kur kā bērnībā gulēt uz pagalmā izklātas segas, kožļāt zāles stiebriņu un skatīties mākoņos un priežu galotnēs un tišināt prom lapsenes un skudras un lasīt grāmatu un ēst rabarberus ar cukuru un uzmanīt, lai vistas neiet zemeņdobē.
Tāpēc šogad plānā ir vecās mašīnas pārdošana un jaunas vietā nopirkšana, lai varētu doties kādā mazā roudtripā pa Latviju. Šovasar varētu izbraukāt Vidzemi - Limbažus, Līgatni, Mazsalacu, Salacgrīvu, Valmieru utt. Un pirms tam jānopērk jauna telts, jo iepriekšējo sīkie rajončika zaglēni nočiepa no mazdas bagāžnieka. Un tad man, lūdzu, ezerus un jūru un gulbjus un mežrozes un kafiju jocīgos ceļmalas krodziņos un sauli un debesis un vēju un
vispār mieru un tīras domas un spēju pretoties obligātajiem komatiem pirms otrā "un". Tad viss būs labi.
|
