Tas nevar būt nekad
Nezinu kā jums, bet es vakar noskatījos "Likteņa Ironiju I" divas reizes pēc kārtas un sapratu, ka otrās daļas filmēšana noteikti ir vislielākās noziegums kino vēsturē. Un, ja tu, cilvēks, esi dzīvojis tik daudzus gadus ar pārliecību, ka šamiem abiem viss bija labi (ko apstiprina arī filmas beigas), tad fakts, ka šamā aprecēja Ipolitu (ja vēl šajā lomā būtu Mironovs, kā sākumā bij iecerēts, tad vēl tā...), bet šams-Gaļu, šķiet pilnīgi absurda un grauj jebkādu (25 gadus ilgu) ticību skaistajam un liktenīgajam. "Rokas nost!", es saku, rādu nepiedienīgu žestu un lepni aizgriežos no jūsu rapidshariem.