Nerunā par To
Vakar vakarā ar dikti lielu interesi vēroju latviešu mākslas filmu "Nerunā par to". Bij atsevišķas sižetiskās līnijas, kas lika sajūsmā spiegt un plaudēt.
Piemēram:
1)Moments, kad notiek potenciālā kniebēja pārcelšanās uz mamzeles dzīvokli. Kā domājat, ko šams paņēmis līdzi? Protams, gudrie, īsti tādas vīrišķīgas un noderīgas lietas - divus puķpodus un slēpes (vasaras laikā?!!!).tā vot!
2)Tālāk, izrādās, ka kniebējs audzē kaņepi. Viņam ir arī savs biznesa plāns. Proti, vest šo latvijas kaņepi uz Holandi(Kā reizi tā nu ir tā vieta, kur tādas ļoti pietrūkst). Ko viņš arī dara un ved. Ar vilcienu(uz Holandi?!!!)
3)Izrādās, ka kniebējam ir parādi un mamzele dabon meklēt LVL 10 000, ko viņa arī atrod pie sava šefa. Aploksnītē. Pretī- minets un kotletes. Uz jahtas(tulkojumu biroju šefiem parasti pieder neskaitāmas jahtas un pāris tvaikoņi piedevām). Bet nu skaidrs ir viens, šefs par mazāku naudu pie mineta nevarēja tikt.Nez, tur jau nesanāk maukumājas abonements gadam? Bet nu laikam viņai bij dikti labs tas izpildījums, pie kam sejas izteiksme nemainījās nekādu apstākļu iespaidā.
4) Labi, par Rēzijas un Hara (tas, kurš Spanovskis) mīlais ainu labāk nēa.
Kas bij režisors, nezinu, bet mans ieteikums būtu -Netaisi vairs To! Ir taču tik daudz skaistu profesiju. Viena no tām - ārštata tulkotāji, kā bij redzams filmā- šamiem vispār nav jāstrādā, tik tādiem piselīgiem un depresīviem jāvazājas riņķī pa svarīgām pieņemšanām un jāraud par Aleksi, kas nekad neesot bijis labs gultā. Tā vot!