25.4.07 12:20 - Darbu sarakstsPiektdien lauku kurss zemes zinātnēs - iežu un minerālu apskate klātienē, karjeri un zemes..Sestdien - kā izrādās pārcelta un ieliktas drāmas un kritikas teorijas lekcijas. "Heda Gāblere" ir izlasīta jau sen, bet tas nozīmē, ka man ir vēl jāatrod kāda kritika un jāanalizē. (Labi, piektdienu sākšu ar "Kultūras foruma" iegādi.) Un vēl paliek sešas lappuses garais referāts par rakstīšanas un iedvesmas nozīmi manā dzīvē. (Izdomāsim, kura naksts tiks veltīta mākslai.) Lekcijas, meistardarbnīca. Vakars, nakts pie Rutas atzīmējot 20. Dāvana vēl jāizveido. Un svētdien no agra rīta pametīšu to māju, lai dotos uz autobusu un darbu. Solīju priekšniecei, ka varēšu līdz septiņiem palikt un dežūrēt. Juhū. Vēl paliek ieskaite zemākajos augos, kas velkas jau no marta kā parāds. Un ieskaites kaulos un muskuļos. 3homereadingi un prezentācija angļu valodā. Jā, laimīga. (sarkasms vai ironija?) Un vēl tam visam pa vidu ir uznākusi iedvesma, kad sēžu un rakstu. Mājās parakstīt nevaru. Sēžu fakultātē uz palodzes, kamēr auditorijā norisinās lekcija, uzlieku datoru uz ceļiem un nu jau ir pierakstīta septītā lappuse. |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
19.4.07 22:18Lietus. Šodien beidzot ir lietus. Un varbūt beidzot jāsāk klausīties laika ziņas, lai no rīta saģērbtos siltāk. Kājas slapjas līdz ceļgaliem, zeķīšu un kedu kustības rada vardēm līdzīgu troksni. (Tur gan vainīga dendrobātu tīrīšana.) Un tad nu Kristīne staigā pa Mežaparku, salstot, matiem vējā un silti zilā pančo spārdot čiekurus un jūtot lietu. Trūcis. Kā man tas bija trūcis. Un noasarojis logs autobusā aiz kura ir pelēkā dzīve.Karsts ūdens uz nosalušām kāju pēdām. Ja pieskāriens sāp, tad esi dzīvs. Ar apmierinātu smaidu nolūkojos, kā manis pagājušajā nedēļā D. Tinctorious ikri attīstās.. Un vēl trīs nārsti tika ievietoti petri platēs. Ananāsi, un citi augļi, šķiroti no tādiem, kas jau sākuši pārvērsties vīnā. Sāku aizvien vairāk tur just tieši cilvēkus. Un laikam tā jau ir pareizi. |
13.4.07 22:54Šodien izlasīju savu dienasgrāmatu. To, kas uz papīra. Smieklīgi, kā kaut kas tāds agrāk varēja likties svarīgs. Dažās vietās pat kauns par sevi sametās, nemaz lasīt negribējās :) Un tas viss, ko tikai pirms gada biju rakstījusi... Ak, dies :D Un vēl šito kādam ļaut lasīt...Bet jā, nervi pierod pie stresa un esmu norūdījusies un tādi sīkumi vairs neuztrauc. Un nejūtos neko pazaudējusi. *** Pirmā alga un sarkana žakete. Zinu, ko esmu pelnījusi. *** Autobusā izbaudīju sajūtu, kad esmu viena, bet man apkārt ir cilvēki, kuriem nenozīmēju neko. *** Un es esmu tikai mazā naivā meitene un es gribu tāda palikt. Negribu, lai pienākumi mani pārvērstu. Negribu aizmirst just. |
6.4.07 18:08Klātbūtnes sajūta. Tā nejaukā, kad liekas, ka bez tevis telpā vēl kāds, lai gan skaidri, skaidri zini, ka nē.Šodien cīnījos ar savām bailēm no zirnekļiem. Vakar šausminājos par tīkliem, šodien man lika tos likvidēt. Tas bija smagi... Lai gan, laikam tikai tā ar mani kaut ko var iesākt - nostādot situācijā, kad šķietami izvēles nav. Pie pašām beigām priekšniece, ieraudzījusi nelaimi un izmisumu manā sejā tomēr no šī pienākuma atbrīvoja... Nez, uz Aerosmith vēl biļeti varētu iegūt? Es taču varētu iet arī viena... Un izdomāt, kā tikt galā ar nokļūšanu no prakses uz koncertu... |
6.4.07 08:22Labrīt, tauta, vai debesis vaļā? Kurš vēl šorīt pirms saullēkta bij modies? Mans miegs šai laikā jau nu galīgi negribēja atstāties, bet tagad jau sēžu starp vardēm un ēdu šokolādi, kurai bij 30% uzcenojums. Vispār šeit nokļuvu ar policista palīdzību. No rīta nācās noskatīties, kā aiziet mans autobuss un tā nekas neatlika, kā iziet uz ceļa un pacelt roku.. Vispār, dzirdējis manu režīmu, viņš sāka interesēties, ka tad jau man iznākot laikam uz stimulatoriem vien dzīvot. Kad teicu, ka kafiju parasti nedzeru, sarauca uzacis un sacīja, ka visādi pulverīši jau esot.. Tikko iedegās apgaismojums un sākās varžu diena. Es ar varēšu sākt kko darīt. Savādāk sēžu tumsā ar telefonu. Bet no tās šokolādes man ir slikti. Un salst, lai gan te ir 26 grādi pēc Celsija+ man ir džemperis. |
5.4.07 20:46Zirnekļu tīkli, mirušas drozofīlas un pārgļotojušies cirdceņi, amonjaka smārds. Tas nav tas, ko vēlos darīt. Man tas joprojam ir tikai darbs, bet tām sievietēm, kas tur strādā, tā jau ir dzīve. Un es tieku uzņemta tajā. Jā es varu sēdēt pēc darba laika beigām, dzert tēju un ēst Rimi norakstītus un Zoodārzam piešķirtus augļus vai cepumus, taču tas nedod neko. Un zudis prieks, kad dodos uz turieni. Jau kā rutīna - izmazgāt to, to un to būri. Aprastināt, pierakstīt temperatūras, pabarot, sagriez ķikurus kurkuļiem... Un nu jau zinu pamatus, kas jādara visu laiku un nav vairs tā atklājuma. Un vasaru pavadīt tur... Man atkal gribētos atrasties Vecrīgā uz stūra un tirgot dzintara gabaliņus un ļauties saulei. Bet ar mani jau reiķinās. Un šodien es saņēmu savu caurlaidi un rīt no rīta dodoties uz darbu pirmo reizi pie sarga ņemšu zāles atslēgas...Bet tomēr, iekšā sāk grauz tā doma, ka visa tā netīrība, kas tomēr tur valda, nav man. Tas nav mans aicinājums tur atrasties. Un urda ziņkāre noskaidrot par iespēju strādāt Biomedicīnas Centra laboratorijās... Jo studenti tur ir vajadzīgi. Tad nebūs vairs izmirkušu bikšu un caurcaurēm slapju apavu, bet balts halāts un cimdi. Un vēl uz ziņojuma dēļa šodien izlasīju aicinājumu piedalīties projektā par alantu reintroducēšanu vai ko tādu. Šovakar vēlējos ar māmiņu aizbraukt uz baznīcu. Bet tā kā brāļuks nav mājās un nav, kas pieskata mazo, tad palieku šeit. Ar kaķi klēpī, ento krūzi sarkanās tējas un grāmatu, kas nolikta blakus gultai. Bet neatīk man viņa vairs. Jo nomainījās cilvēki, kurus redzu, kā prototipus. Šodien jūtos kā ķēniņš ko "Kaķīša dzirnaviņām", ka uzsūc visu un skumst par citiem. Jo, ja tā padomā, man iet tik labi, kamēr pārējiem... labi, var teikt, ka nakts un pilnmēness iespaids. Tai bumbai joprojām ir vara pār mani. Biju jau paguvusi aizmirst to sajūtu, kad nakts vidū pamosties, jo ir tik gaišs un miegs liekas aizmirsis, ka viņam vēl jāziedo pāris stundas man. Dīvaina sajūta. Bija sajūta, ka mani tūlīt nobrauks. Labi, tā mašīna pabrauca tuvu garām, bet tomēr... |
26.3.07 00:17Kādēļ es cenšos būt tāda supersieviete?Pirmā ceļos, pēdējā eju gulēt... Tagad arī vēl mācības notiek pilnā sparā... Tik ļoti gribas saldu miedziņu. Vienkārši. Un kaut ko mīļu un maigu. Siltu. Mācības un darbs jau ir apnicis. |
24.3.07 19:57Šodiena bija tas, kas vajadzīgs. Kaut mazliet.Uz meistardarbnīcu neaizbraucu. Atļāvu to laiku sev. Man bija pietrūkusi vientulība. Tā arī visu dienu to vien darīju, kā baudīju to, ka esmu viena un bez cilvēkiem un pienākumiem. Bet darbi bija. Atvēru logu, atvilku aizkarus, ielaidu sauli un mušu istabā, sēdēju izlaistā gultā vasaras kleitiņā lotosa pozā, ēdu gaišās rozīnes un lasīju par zemes uzbūvi, izcelšanos un visu pārējo. Un pat mazliet atpūtusies jūtos. Vēl smagākā daļa no vielas stāv priekšā. Ja neuzrakstīšu labi, tad cerības uz automātu nebūs. Bet vispār man ir vienalga. Sajūta, ka mācos ķeksīša pēc. Īstenībā, sajūta ir, ka mācos to, ko nevēlos... ka bija jāizvēlas kāds humanitārs novirziens... Jāievelk elpa un būtu jādodas gulēt... nākamā nedēļa solās būt smaga. /rūgti/ te nu ir sestdienas vakars... ar svētdienu uz skatu jau par nākamā darba etapa sākšanos... galu galā priekšā darbs, pāris ieskaites, angļu valodas parādu ar gribās atbildēt... Un piektdien vēl Dačuka pirts... Ai, tā nakts man smagi iegriezīs... Ceru, ka tajā vakarā neradīsies doma note to myself noskaidrot, kas tur būs par cilvēkiem, kam kas būs līdzi, jo kā lasu, arī ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} nesshux plāno sev kavalieri... ja es gadīšos vienīgā vienpate, būs jauki. Ai, ceru, ka viss būs normas robežās, bet neko nesolu, man gribas izārdīties... (laikam jau to nevar tagad tā teikt, Dace vēl atsauks savu uzaicinājumu, vai pārējās mani stingri uzmanīs.. :D)Njā, vispār sviestojos. Nē, laikam dodos gulēt. Ai, un tik žēl, ka Aerosmith konča laikā nebūšu Rīgas rajonā... Patīk man tās dziesmas. |
22.3.07 19:52 - MetamorfozeRīts, kad negribas celties. Niecīgas brokastis, pusizdzerta tējas krūze. Nav laika. Miegs, kas kavējas acīs, skatiens, kas neapstājas pie spoguļa. Pusnemaņa braucot autobusā. Saldums un nogurums kaulos, kad soļi nonāk uz Rīgas asfalta. Neaizvērts mētelis un tiek uzliktas austiņas ar "Cell block tango" pilnā skaļumā un atveras acis un izmainās gaita. Un tad vēl roze tunelī, no autoostas. Kad pēdējo reizi man kāds dāvināja ziedus? Sen... Tā nu pati sev iegādāju sarkanu rozi, ko mocīt rokās dienas garumā. Un cilvēki atskatās... Un ienākot fakultātē man paziņo, ka vismaz viens cilvēks (proti es) esot pozitīvi noskaņots un laimīgs... un vai tad es teikšu ka nē... un es smaidu un citi smaida ar mani...Bet vienmēr tieši tā dziesma man palīdz pamosties un radīt citu sevi. ----- Vakarā kļūšu par rudmati. Atkal. Man vajaga krāsas, man vajaga just, ka esmu dzīva, ka valdu savu dzīvi. Ka drīkstu uzdrīkstēties. ----- Un man ir jaunas saulesbrilles. Tumšiem stikliem. Dīvaini, saulesbrilles es vienmēr nēsāju tieši šajā gadalaikā. Vasarā man tās nepatīk. Bet tagad tumšas brilles un vaļējs mētelis, pārliecināti soļi ir daļa no mana ielas tēla. Jau kuro gadu... ----- Bet tas tomēr bija jauki šodien ar māmmiņu abām stāvēt veikalā un mērīt visas tās acenītes. Sen tā nebijām darījušas. Un nu abas esam ar savu prieku. Un arī jauns maks nu rūpēsies par manām naudas lietām. Maigi rozā un ar taurenīti. Lai varētu sapņot. ----- Un parakstīts darba līgums. Profesija - zoo uzraudze. Skan gan :) Un nu man ir pašai sava laboratorijas atslēdziņa. ----- Un zvans no tēva. Un man piesolīts laptops. (lietots, cik saprotu, viņa darba vieta noraksta) Tagad viņš uzrodas reizi trīs mēnešos un es saņemu kādu tehniku... vai tā cenšas nopirkt manas jūtas?... numeroloģe pateica, ka strēlniekiem raksturīgi esot par bērniem sākt interesēties, kad tie ir izauguši... |
18.3.07 19:03Šodien gandrīz noģību. Šī nedrīkst būt mana spēju robeža. Man jāvar vairāk.Ceturtdien parakstu darba līgumu. Un no pirmā aprīļā sāku strādāt oficiāli. Un šodien griezu ķikurus, ko dot kurkuļiem. Un naktī man droši vien rādīsies drozofīlas. Un man ir ideja par stāstu. Tikai vispirms ir jāizmācās. Un vēl jāizmazgā mati, jāieit vannā, jānoņem nagulaka, jāsakārto drēbes, jāsakārto istaba, un jāguļ... Man jāatrod veids, kā un kur gūt spēku. |
15.3.07 20:24 - daudz soļu uz asfaltaKatrs solis sagādā sāpes.Darbadiena uz kājām un pastaigas pa Zooloģisko dārzu. Maršruts Mežaparks-Alfa ejot ir pieveicams stundas laikā (svētdien ir doma mēģināt aizsoļot līdz Juglai). Pusotra studa klīstot un gaidot māmiņu pa flīzēto veikala grīdu. Un savā istabā gribu jasmīnu, lai aug, zied un smaržo... patīk man tā smarža. Ziedu veikalā ilgo nostāvēju... Tā pat es šodien iestrēgu grāmatu veikalā pie mākslas grāmatām. Fotogrāfijas ir tik skaistas... Darbadiena no tiesas bij interesanta. Tīrīju terārija telpu, kur kādeiz papagaiļi mitinājušies. Prieks, ka varu demolēt un ņemties ap drātīm. Darba cimdi, halāts un putekļi, putekļi, putekļi... Kad arī mulčs ir sagrābs, saslaucīts un salikts maisos, plaušām nepieciešama ventilācija... Slieku barošana un vākšana cecīliju, tritonu un varžu barošanai. Tarakānu šķirošana pēc lielumiem ar pinceti pārnesot no viena trauku uz citu. Piefiksēju, ka pirmos pārlieku tēviņus. Aiz spārniem. Pēc tam, kad esmu jau iepraktizējusi, seko kārta mātītēm. Un pārvarēju savas pirmā mirkļa tirpas par to visu. Un ragvardes it jaukas. Tieši tik lielas, lai aizņemtu visu plaukstu. Man patika viņas pārcilāt. Nu tāda īsta bučojamā varde :D Maza sacensība starp mani un otru meiteni. Vismaz es tā jutos. Un pavasaris. |
11.3.07 19:40Kāda velna pēc esmu iedomājusies, ka nodzenot sevi līdz baltajām pelītēm jutīšos laimīga?... Kādēļ es daru to, ko es daru, ko es daru?... Gribas tikt prom no visa un visiem un pāris dienas dzīvot pilnīgā vientulībā.Izdzirdēju vecus, vecus dziesmas vārdus bēgot no manis vai tu tuvojies sev (...) visdrīzāk tevi nesapratīs... nesaprot ar. Tikai es turpinu bēgt... un no sevis... Šodien laboratorija telpās varēju rīkot slapjo botu un bikšu (līdz krekliņam mazliet pietrūka) šovu... Maršruts Mežaparks-Teika, kas stundas laikā tiek pieveikts ar kājām. Sajutu pavasari uz ielas ēdot saldējumu un patīkama noguruma pavadīta, iekāpjot autobusā uz mājām. |
11.3.07 05:56Kurš normāls cilvēks vēl svētdienas dienā ceļas 5:40?.. Bet jābrauc uz darbu... |
8.3.07 21:26 - Zooloģiskais dārzs, astotais marts un varžu princisSekos mazs kišsmišs.. Pēdējā laikā gribas runāt ar cilvēkiem... Stāstīt par sevi. Un šodien, kad biofakā domāju, ka sēdēšu uz palodzes un lasīšu savu Vonnegūtu, iznāca parunāt ar tik daudz kursabiedriem kā vēl agrāk nebiju runājusi. Un no Ērika es dabūšu "Donnu Žuanu". Un no Jāņa gaidu, kad man ierakstīs "Rokiju" (sakiet, ko gribat, bet Stallone man liekas neatvairāms)Darba diena nebija darba diena. Ierados zoo tieši tad, kad tika atvēra vīna pudele un griests siers. Tāda pēcpadomu atmosfēra likās. Dzērām vīnu no raibām apgleznotām glāzēm, ēdām sieru, pētot pelējumu struktūru tajā, pa gaisu lido drozofīlas un telefonā skan kāda krievu dziesma. Un svinam astoto martu. Un man šodien izbēga varde. Ceru, ka tas nebija mans astotā marta proncis, kas pats lēca man rokās, lai noskūpstu.. :D Bet tā sajūta, kad tīrot būri jutu, ka viņa uzlec uz mana pleca un aozlec kaut kur uz grīdas :D Pēc tam ložņāju pa grīdu, cerībā notvert. Izdevās. Nevienam neteicu, tai brīdī tur biju viena atstāta. Tagad paprasīšu, kas jādara gadījumā, ja kāda izbēg, šo es ar tīklu un burtnīcām ķēru. Un šodien veicu pirmo ierakstu pierakstos par to, ka likvidēju kādas kokvaržu sugas ikrus. (Ceru, ka svētdien, kad strādāšu pie kurkuļiem, vēl dabūšu šo to sarakstīt) Un Mežaparkā ir tik silti un jauki un saulaini. Un pāviem ir skaistas un košas astes. Man pietrūkst krāsu. Un svētdienās iešu ar kājām no Mežaparka uz Teiku, lai būtu kādas aktivitātes. Sestdienu rītos varētu sākt skriet, tad vismaz ir jāceļas tikai septiņos. Plāni ir. Un par savu pirmo algu nopirkšu īsus, īsus svārciņus. |
4.3.07 19:34Man nav laika, jo man nav laika, jo man nav laika.Nogurums. Celšos rīt agri, lai pildītu darbus, šovakar esmu pārāk, pārāk, pārāk nogurusi. Bet bija jauka diena. Kurš kuru jeb viens pret vienu ar vardēm, skatoties viņām acīs, vai viņas leks ārā no terārija man virsū, kad tīru, vai nē :D Un man nav spēka teikt neko citu. Un arī rīt nebūšu rakstīt savu neuzrakstīto ieskaiti. Jo man nav laika, jo man nav laika, jo man nav spēka. viņš viņu gribēja sasiet un sēja, kaut neviens nevienam nepieder un nepiederēja... |
3.3.07 23:52 - Deva pozitīvo emociju.Es šodien esmu pilna. Un laimīga. Un man drīz nebūs laika domāt par to, ka man nav laika personīgajai un privātai dzīvei. Tā tāda pašironijas deva par sevi. Un rīt sāku strādāt.Šodien sākums drāmas teorijai. Un tur beidzot ko var mācīties. Tad stundu gara saruna ar Daci (kurai izrādās ir jau 25 gadi) par filosofiju. Un man vajag iemeslus, kādēļ būtu jāceļ piemineklis Aspazijai. Filologu meitenēm ir doma vākt parakstus, es piekritu palīdzēt izdomāt/formulēt pamatojumu. Tauta, sarosās, ja jums ir idejas! :) Otrajā lekcijā mums sākās kritikas teorija. Nu tā bija sieviete ar pautiem! :) Patika. Brutāla, tieša, zina, ko grib. Un prasa no mums. Un pateica, ka varbūt beigās mums būs riebums pret tādām kā viņa. Bet es arī gribu iemācīties tā domāt. Aizlaišanās no otras lekcijas puses, jo Biedrības namā ir pasākums, kur R. Briedis lasa savu dzeju un uzstājas vēl divi jauni Dailes teātra aktieri. (pirmo reizi biju tai mājā) Maza zāle. Jauka dzeja gan aktrieru, gan paša Brieža lasījumā, tikai ar mazuma piegaršu. Un tad abi jaunie talanti dziedāja. MMM, tās balsis aizrāva un dziesmas arī... Vecais zābaciņš, Zilais karbunkulis, Trīs vīri un vēl dažas. Un tajā mazajā zālītē jūt emocijas. Pēc tam skolas žetonvakars un sen neredzētas nesshux un la_merveille sejas. Skumjas un neticība, ka es tur atrados tieši pirms gada... Un tomēr 12 Dā bija un ir vislabākie, skaistie un gudrie jebkurā laikā, vietā un pozā...Kafijveidīgo dzērienu tukšošanā orandžos dīvānos Kapučīno bārā. Bija man pietrūkušas tās meitenes. Un pateicoties konsultācijai uztapināts pēdējais stāsts, kuru nezināju, kā nobeigt. Un migla un tumsa un siltums un nakts. Un šodien saku daudziem paldies par lielisko dienu. |
2.3.07 14:25Uzminiet, kurš svētdien sāks strādāt Zooloģiskā dārza abinieku sekcijā? :) |
Powered by Sviesta Ciba