16.7.07 21:30 - nu vienkārši tāTātad, par visu, kas norisinājies.Beidzot esmu atgriezusies mājās. Piekdien pēc darba atkal nozudu Kolkas virzienā, lai atbildētu un uztaisītu herbāriju, kuru, mēs, protams, atkal nepabeidzām (līdz ar to šī nedēļas nogale atkal tur paies. Līdz ar to atkrīt Beach Party, kurā man gan bija jāpiedalās kā karnevāla dalībniekam. Žēl, bet pienākums ir pienākums, un zinu, ka Kolkā man patiks.) Nu jā, uz Kolku mašīnītē, kamēr kāda galva man klēpī atpūšās, pēc tam, kamēr visu nakti šuvusi herbāriju. Kolka, turpinās herbārija šūšana. Kursabiedru jautājums, pa kuru laiku mēs esam kopā. Jā, esam, tas tā arī palika. Nepierasti. Piektdienas naktī vietējie, aizejot no mūsu ugunskura, izdauzīja logu. Tā pat, ar kailu roku. Skaidrošanās un draudi, bet viss beidzas mierīgi. Sestdiena ar Zvejnieksvētkiem, kuri netiek redzēti, jo rokas un galvas tiek darbinātas herbārija virzienā. Bet, pasniedzēja, kā izrādās nav. Zinām, ka neatbildēsim. Nakts ar zaļļumballi. Vienai no grupām burvīgs ģitārists un solists un vecie labie gabali. Un mēs dejojam, un dejojojam. Un biologi Kolkā - tā ir diagnoze :) Ai, patika man. Tikai, arī šajā vakarā problēmām vajadzēja uzrasties - cita kursabiedra mutes dēļ manam draugam nākas dzirdēt draudus no kāda no vietējiem. Un tā, ka man sametas bail. Pasniedzēji ņēma un sūtīja mūs prom no turienes, lai ejam, bet tumsa un ceļš uz mājām patiešām pēc tam nebija omulīgs. Pēc mūsu aiziešānas tomēr kāds kautiņš bij noticis, jo vienam no pasniedzējiem nākamajā rītā seja bij stipri vien piepampusi... Svētdiena ar vēlu pamošanos. Caur Kuldīgu tiekam aizvesti uz Rīgu. Tad, pie viņa uz Berģiem. Ai, kādas vakariņas/pustdienas man tika pagatavotas. Sen tik gardi nebiju ēdusi. Manas ēst gatavošanas prasmes tur blakus nestāv. Pirmdienas nevēlēšanās celties, bet darbā ir jābūt abiem. Pagatavotas brokastis (brīvdienās varot tikt pasniegtas arī gultā). Sen nebija no tāds miers bijis no rīta, kā tur stāvot ārā pagalmā vēl halātā ar tējaskrūzi un vērojot sauli. Harmonija. Un kolēģes darbā par manu smaidu šodien bija vienkārši sajūsminātas. Un maza priekšnieces atvaļinājuma sākšanās svinēšana vietējā kafejnīcā ar kausu Užavas alus. Saulainas dienas. |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
12.7.07 23:56Juris un Linards šobrīd šuj manu herbāriju :D īstenībā, man ir bail iedomāties, kā tas viss izskatīsies. Bet nu labi, man pašai tā pat nebūtu ne spēka ne laika to darīt. Rīt viņi sagaida mani pēc darba un braucam uz Kolku :) Tai vietai nu ir sevišķa nozīme mazliet. Un tikko apsolīju viņiem, ka uzcepšu kēksu par šūšanu. Tas nozīmē celties četros no rīta, jo māmmiņa nesaprastu, ka tagad sāktu rosīties pa virtuvi..Tagad man ir zila veselības apdrošināšanas kartiņa. Iekš zoo beidzās pārbaudes laiks un līdz ar lielāku algu nāca arī šī "padarīšana". Vispār tāda dīvaina sajūta - jūliju, pie mums strādā viena meitenīte, kura aprūpē dendrobātus, jo mēs abas ar Annu visu laiku uz maiņām esam prom, un tad nu šodien biju galvenā pār viņu. Viņa darīja visus tos sīkos darbiņus, kurus parasti nākas darīt man. Viņa pazuda, uz skatījās debesīs, kamēr es beidzu strādāt, lai nemaisītos pa kājām. Un atkal viņa Ilzei patīk labāk par mani, jo ir klusa un nerunīga. Un vienkārši izdara, ko liek un viss. Tas nekas, ka man pēc tam šis tas jāpārdara. Tā lūk. Bet vispār, laikam arlabunakti. Kā nekā rīt agri jāceļas un vēl jāsakravā soma. Jā, vispār nezinu, vai guļammaisu ir vērts ņemt līdzi, jo prakses beigās jau tā pat viņā negulēju... Jā, cerams beidzot, viņi būs beiguši vērot Naruto un ķērušies pie šūšanas. Lai gan man vairāk neatbild.. Jāatceras ziepju burbuļus paņemt. |
10.7.07 14:54Ja būtu zinājusi, varbūt pat nebūtu ielaidusies, bet tagad man jātulko teksts par Achatina fulica (Ahātgliemežiem). Bet, kad viņi tiks izlikti ekspozīcijā, apraksts būs mans :) tikai pareizos terminus atrast.. brr.. |
24.6.07 17:55No rīta darbā sagaidījas priekšnieces cepti sklandurauši un zīmīte par priecīgiem Jāņiem. Un vispār, kad viss jau bija apdarīts, mani vienkārši aizdzina mājās.Ar autobusiem man neiet - no rīta šis braucamlīdzeklis bija tik pilns, ka manā pieturā šoferītis atļāvās vienkārši neapstāties. Tad nu paveicās, ka kursabiedrs, kurš devās no līgošanas uz Rīgu pamanīja mani pieturā. Tā nu galpunktā pat izdevās nokļūt krietni ātrāk (autobuss jau tomēr ar 120km/h nebrauc.. ) Kravāju somas. Sākot no rītdienas līdz 6. jūlijam atradīšos mācību prakses vietā Kolkā. Es būtu laimīga par atklāto jūru, necivilizāciju un visiem citiem dabas priekiem, ja vien atrašanās tur nebūtu obligāta. Un kopā ar baru citu biologu. Un bez iespējas kaut kur aizbēgt no visiem... Ko nedrīkst aizmirst paņemt līdzi? Un no kā tur šīs divas nedēļas pārtikt? Jo ēšana jau no katra paša atkarīga. Negribu braukt. Vispār, par daudz negatīvu emociju manī pēdējās dienās. |
18.6.07 22:45 - SestdienaIzbaudīts sajūtu kokteilis. Sākot ar tādiem sīkumiem uz ielas kā piedāvājumu precēties un otru - tikt nopirktai. Abi ar desmit minūšu intervālu.Pārvarēts slinkums un apmeklēts izlaidums. Dažs labs no manis saņēma dadzi, bet šī "runa caur puķēm" tā arī palika neievērota tai drūzmā. Un pēc tam: "Mēs esam piecas brīvas meitenes, ejam izklaidēties un nosvinēt..." Interesanti bija tas, ka viņas visas tikai aptuveni pazinu. Bet nu, dažādība gan bija. Par to kaut vai kafejnīcā sēžot varēja pārliecināties, kad apkālpotājai tika pasūtīti, gan kokteiļi, gan saldējums, sušī, alus vai viskijs. Katrai ko savu. Un ceru vēl tikt pie dažas labas interesantas bildes no tā vakara. Bet ar to vēl viss nebeidzās, jo, pēdējā autobusa šoferītis vienkārši pasacīja, ka stāvvietas neņem un aizvēra durvis un aizbrauca... Secināju, ka šādos gadījumos, nezinu, pie kā griezties par iespēju pārnakšņot. Bet, sanāca uzmeklēt radus (kas protams, nakts vidū vēl vēlējās piebarot) un māmmiņa pat uzņēmās atbraukt pakaļ līdz Juglai, jo svētdien uz darbu jādodas bij. Bet, lai pilns kompleks būtu, uz ceļa policijai bij jānostādina, par to, ka viena no tuvajām gaismām savas spožās gaitas ir beigusi.. Nakts bija gara. Ar bezmiegu. Iedarbināju mūzikas aparātu un atklāju, ka aiz gultas atrodas sidrs. Sēdēju gultā, bez ieslēgtas gaismas, jo lai ietu uz balkona bija par aukstu. Un man patīk pamosties naktī no tā, ka zvana telefons. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} izomerija no Anglijas. Divos naktī es viņai biju sūtījusi vairākas sms un tagad, kad tās bija tikušas izlasītas, zvans, ka tai galā iet līdzīgi. Vēl mēnesis un pāris dienas līdz tiksim kopā. Kopš Ziemassvētkiem, kad viņa bij Latvijā.Svētdienas prieciņš, ka apsargi atceras manu uzvārdu. Nieks, bet patīkami. Šobrīd šeit sēžu un rakstu, un rakstu. Tāds nogurums, kad negribas neko. Nācu mājās gar jasmīnu krūmiem un skaļi dziedāju līdzi austiņās skanošām dziesmām. Būtu jādoda gulēt, rīt būtu jāvāc herbārijs. Nē, nevis būtu, rītā ir jāsaņemas to izdarīt. 30 ziedaugi, 15 sūnas, 15 ķērpji. Sūnas uz ķērpji var palikt uz praksi. Puķes es gribu tagad. |
14.6.07 14:34Juhū, es tikko aizsapņojos un appludināju tropikāriju! :D Nekas, gaisa mitrums būs lielāks. |
7.6.07 22:38Veismīgi nolikts eksāmens, atbildēti jautājumi, kopīga pastresošana ar kursabiedriem, bilde ar kolēģiem, darbs, brāļa meitenei nopirktas ģitāras stīgas, pastaiga ar ely, laicīga pārrašanās mājās.Esmu izdarījusi visu, ko no manis gaidīja. Ko vajadzēja. Ko es šodien izdarīju sev? |
6.6.07 22:05Nepatīk, nepatīk man šīsdienas biļešu jautājumi. Un vēl vairāk tas, ka pati vēl neesmu sākusi tā pa īstam mācīties. (Piespiediet kāds!)Un vispār, nezinu, kā rītā paspēšu, jo nezināmos laikos Zoo ir darbinieku fotogrāfēšanās kkādam bukletam, uz kuru eksāmena dēļ varētu arī netikt. |
3.6.07 12:19Nu kā lai tu cilvēks pastrādā, ja priekšniece terārijos salikusi ķiplokus dezinfikcijai.. Šodien pasauli uztveru smaržās. Un kā smaržo Tu? |
31.5.07 17:18Sēžu puķudobē un dzeru tēju. Šodien te nav ko man darīt, līdz septiņiem jāgurķojas. |
31.5.07 10:23Pēc desmit minūtēm jāiziet, lai paspētu uz autobusu un darbu, bet vēl neesmu brokastojusi. Pīrādziņi būs pa ceļam. Zinu, ka pēriens, bet nogulētas 9 stundas un aizpampušas actiņas un gribas vien turpināt. (zinu, ko darīšu autobusā, ja tas nebūs pārpildīds :D) |
25.5.07 17:48Tur šodien pēc manas aiziešanas esot vēl tādi sviesti gājuši vaļā :/Doties esmu tik čakli pastrādājusi :) Biežāk šitādu garstāvokli vajadzētu. Vēl pāris stundiņas tādā garā vajadzētu izturēt un tad šodien ar sevi varēšu lepoties. *** Aizvakar parunājos ar veco priekšnieci. Vai negribot nākt atkal. Gribu... Nu, šībrīža ideja, ka no zoo brīvajās dienās starpposmā starp Kolkas praksi un braucienu pie Elīnas varētu pāris dienas patirgoties... *** Un vēl viena no idejām - rudenī Krīzes grūtniecības centrs Siguldā plāno organizēt grupu (vajadzīgi seši cilvēki), ko apmācīt par konsultantiem. Un tā nu man ir doma tur pieteikties un iet pamācīties, ja viss notiks tā kā viņi sola.. :) |
24.5.07 23:01Mīļi kursabiedri. Citēju: IZGULIES!!!!!!!!!!!!!!!!! Ja kas- varu uztaisīt to laboru pati-atnes tikai karti, gan jau tikšu galā. Nekas daudz jau man nav jādara tāpat. :) Tikai izgulies!!! :*Bet, uz vakarnakts ietaupītā miega rēķina liekas, varētu vērot atkal saullēktu... Galu galā krietnas pāris stundas tagad tā pat integrāļiem būs jāvelta... Un tad nu, ja būs luste tad arī pieķeršos angļu tekstam par orhidejām un viņu ķīmiski izdalītajām vielām. Kafija ar balzāmu un rafaello. Debišķīgs salikuma. Iekš zoo šodien mielojājies. Latvijas balzamā sperts, točkā pirkts balzamiņš... bet garšo labāk kā tāds.. Nu, varbūt vēl tā sajūta klāt, ka aizliegts. Pirms nedēļas man sacīja, ka Rīgā ar basām kājām neviens nestaigājot. Bet šodien es to darīju. Gāju ar kurpēm vienā rokā, bet saldējumu otrā. Un cilvēki izlikās, ka neskatās uz mani. Tikai kāds skotu terjers izdomāja noriet. Bet vispār jau visa pamatā bija nenoskaidrotas sāpes pēdā, kas apavos ejot lika tā mazliet pieklibot. Un tad nu lai nemocītu sevi ļāvos šam priekam. Bet, asfalts kā asfalts. Tikai vietai, kur ābeļu ziedlapiņas bij sabirušas dīvaini pāri iet. Vai viņām sāp mazāk, ja saminu kaila un tāda kā esmu?... bez papēžu bruņām... |
22.5.07 16:52Studiju grāmatiņā ierakstīta pirmā šī semestra atzīme. Jauks devītnieks.Un rīt ieskaite ekoloģijā, eksāmens radošajā psiholoģijā (būs uzreiz nākamais vērtējums) un seminārs zemes zinātnēs. Pasmaidam par to visu. Ceturtdien lekciju nav, jādodas tikai uz darbu, tas nozīmē, ka šo nakti varētu pavadīt kājās un tad nākamajā rītā pagulēt bišku ilgāk. Un no Spunģa iegūti divi telefona nummuri cilvēkiem, ar kuriem man būtu jākonktaktējas ar kursa (attiecīgi tālāk arī bakalaura) darba rakstīšanu. |
21.5.07 18:08 - Iepriekšējās divas dienas..-Tu viena? Taisi pauzi, ejam iedzert tēju, man vajadzīgs malks sakarības.... Atceries, tās cecīlijas tīriji tu, kā mēs sarunājām. -nu jā, ceturtdienas darbu saraksts bija milzīgs - īstenībā, es saprotu, kādēļ Ilzei (priekšniecei) labāk patīk Anna. - Tiešām? kādēļ? - Kristīn, vai tad tu neredzi? Paskaties uz sevi. Tu esi jauna, skaista, apķērīga, gudra, attapīga, labi atrod konkatu ar cilvēkiem. Tu esi konkurente. Un kad dabūsi savu diplomu... Un Ilzei tādi cilvēki nepatīk. Tādēļ labāka ir Anna, kura visu dara neko nejautājot un bez emocijām sejā. (Saruna darbā)Un es tikai gribēju patstāvēt līdzās. Kādēļ cilvēki nevarētu palikt vienaldzīgi pret mani? Viņiem tā būtu daudz labāk pašiem un arī man vieglāk. Un kaut kāda uzbrukuma apziņa manī pamodās. Ja no manis baidās, tad tam vismaz vajaga iemeslu. Un vakar biju tik čakla pēc tam, ka Ilze jau nāca un teica, ka par daudz. Ka esmu aizrāvusies. Un viņa ir tā, kura parasti visus dzen ko darīt... Sestdien turpināju tradīciju par Vitas dzimšanas dienu. Jau trešo gadu pēc kārtas kaut kas šai dienā tiek darīts pirmo reizi. Un neapzināti, bet beigās tā iznāk. Pirmo reizi dzēru šņabi šai dienā. Pirmo reizi skūpstījos. Un vakar izmēģināja šņaucamo tabaku. Un snūzu. Bet reibuma vietā galva palika skaidra un pazuda viss iepriekš izdzertais. Neaizbraucu uz kursiem. No rīta nepamodos un tad vienārši izdomāju, ka tā taču ir pārsteiguma ballīte un man tur ir jābūt. Un nevar tā, ka vienu no labākajām draudzenēm (un jau no 8. klases) nav gadījies sastapt kopš 8. ferbruāra. Neierasties vienkārši nevarēju. Bet bija, tas bija tā vērts. Tik daudz smaidu un jautrības. Un saules. Un silta nakts. Tikai, neviens mani nelaida vienatnē doties uz mājām, ja varot aizvest. Man taču tā ir vesela studa ko iet un pulsktens jau divi.. Nesaprot cilvēki, ka vilina mani naktis un tumsa... |
17.5.07 22:47Nogulēju rīta lekciju. Pat neatceros, kā nospiedu modinātāju un novietoju atpakaļ uz plauktiņa. Bet, visa tā rezultātā beidzot varēju aizdoties uz banku pieslēgt kartei i-servisus. Protams, noputrojos ar paraksta vietām, bet tante bij dikti jauka un man viņai vēl rīt jāzvana pateikt savus pases datus, jo šodien šī joka līdzi nebija.Nesaprotu cilvēkus, kas aiz sevis nevar novākt darbavietu, kam darbalaiks beidzas reizē ar pulksteni. Un tad nu pilnā miskaste un netrīrās drozofilu burkas paliek, viņas laiks beidzies. Priekšnieces atstāto darbu saraksts šodien nepaveicams. Vakarā jau kolēģes nāca meklēt, vai dzīva, ka nerādos ārā no laboratorijas telpas. Finālā tika pateikts, lai cecīlijām nemaz neķeroties klāt, viņas pašas rīt izdarīšot, neesot jau nemaz tik netīras, vadītāja esot uzrakstījusi rakstīšanas pēc. Nesaprotu, kādēļ tāda gūzma. Un par velti gāju šodien veselu stundu klausījos par tām mušām. Instruktāža kā audzēt krievu valodā. Ar savām lauzītajām valodas prasmēm varu sarunāties ar kādu, bet ne jau saprast, kā drozofīlas audzināmas. Tā nu lūk to visu darīs Anna, kura varēja justies jauki pārāka un iekārtot burtnīcu un pateikt, ka viņa to visu izdarīšos. Tikai mēsli gan aiz viņas palika. Njā, nespēju saprast, kādēļ man šobrīd tur tik daudz kas tiek likts. Vai tādēļ, ka vienīgā no nodaļas ikdienā (pirms pārģērbšanās darba drēbēs) nāku augstpapēžu kurpēs, svārkos un dziļu dekoltē. Bet, nu atvainojiet, ja tā, es mācos un strādāju pietiekami daudz, lai nevienam nebūtu nekāda iemesla man ko pārmest. Un izskatīties/justies sievišķīgai ir manas tiesības. Un es negrasos no tām atteikties. |
16.5.07 22:40Veiksmīga diena. Kamita jau pat sāka jokot, ka tērējot viņas lapas rakstīšanai par daudz. Bet ko var darīt, ka jāraksta uz apzieķelēta papīra, lai viņa droša, ka lapas nav samainītas. Pirmā daļa ir uz 8, otro man klāt esot neizlaboja.Plāns nākamajai nedēļai: *pirmdien - ieskaite zemes zinātnēs, *otrdien - ieskaite zemākajos augos, *trešdien - seminārs zemes zinātnēs, tests ekoloģijā un radošajā psiholoģijā. Izklausās labi, vai ne?.. :/ Semināra nodarbība radošajā psiholoģijā šodien atstāja ar smaidu. Žēl, ka tie cilvēki netika iepazīti ātrāk. Bet tagad man ir jauks grupiski zīmēts darbs ar nosaukumu "Ziemassvētki". Zvans no priekšnieces. Man tiek uzticēti vēl jauni pienākumi. Tā kā insektārijā trūkst cilvēki, tad mūsu nodaļa pati ir uzņēmusies audzēt drozofīlas. Un šis pienākums tiek uzticēts mums ar Annu. Rīt jādodas uz insektāriju, kur tiks apstāstīts kas un kā. Neesot jau stingras receptes, tas drīzāk esot radošs process, galvenais, lai mušas būtu. Tikai man interesē, cik liela tad ir tā solītā piemaksa. Šobrīd mans laiks maksā dārgi. Un jā, 8. jūnijā gribu uz Ogri. Un liekas, ka naktī nopirkšu biļeti uz Apocalytica 8. oktobrī. Kādu laiku nerādoties draugiem.lv pastkastīte gaida patīkams skaits vēstuļu. Tomēr, no manis vajadzīga informācija. |
10.5.07 23:15Āgrāks rīts, lai paspētu uz vilcienu un jau astoņos ierasties skolas aulā. Pa ceļam rokās ieguļas 3 narcises. Un tad jau var manīt, kā pa pretējo ielas pusi abi Jāņi aizsteidzas pie puķu tantēm. Un Raimonds ar tā kautri uz stūra stāv. Un iezliekas, ka Irinas mugura pavīd, bet tad galvā nostrādā tāds, nē, viņa taču šeit nav. Skolas gaiteņi. Smaids sejā redzot tos cilvēkus. Un dīvaini visiem kopā atkal būt skolā. Visiem baltā. 13 no 30. 12dā jebkurā laikā, vietā un pozā... skaistie un gudrie... Un šmurguļi. Īstenībā, tik ļoti bij pietrūcis tas vārds. Un tieši ar to mūs sagaidīja, jau domājot, kurš kavē stunu, bet aiz aizslēgtajām durvīm grabinājās ne viens cits, kā mēs. Ar kūku. Un puķēm.Šī brīža klases tur ir riebīgas. Mēs gan tādi labi bijām... Un var redzēt, ka mēs tādi arī palikuši atmiņā. Kad atnākam vai aizejam, paliek emocijas sirdīs. Un acīs. Tagad mēs visi esam lieli, nopietni un aizņemti... jā, dīvani, kā tomēr katrs aizgājis uz ko savu, pirms gada taču visi bijām vienādi. Un vārdi, ka strādāju zooloģiskajā dārzā izraisa smaidu. Mazliet šodien pārvērtēju savus spēkus. Apņēmība iztīrīt visus dendrobātus beidzās... beidzās ar to, ka pulksnens jau ir pusseptiņi, bet elpa nav atvilkta ne mirkli, terāriji ir tīri, bet vēl nav sākts ne mazgāt grīdu, ne norakstīt temperatūras... Un tā nu ne miņas no cerātā miera. Un pusdienas arī kur izpalikušas. Tikai arī tām vēl jāpagaida. Tā pat, kā man nācās gaidīt autobusu. Un pirms mirkļiem pārrasties mājās, lai ieraudzītu, ka pasta kastē gaida rītdienas ieskaites vārdiņi. Bet šodien man vispār tur miera nebija. Par daudz cilvēku visriņķī. Bet elektriķu sarunas klausīties ir interesanti. Jau gribējās iet un vaicāt, lai rāda un stāsta, kas ir kas, mājās tas pierasts, kad kaut kas tiek labots. Un es vienmēr esmu tā, kas atbild par izsistiem korķiem. 7. jūnijā gaidāms eksāmenes anatomijā. Šodien pēdējā lekcija. Bet līdz tam šai priekšmetā divas ieskaites vēl jāuzraksta.. un ja izdosies arī trešo, lai jautājumu skaits šai datumā saruktu. Bezspēks. Atkal ļāvos soļiem uz asfalta un pāris tramvajiem, kas aizbrauc garām... Bet līst tik skaisti... |
3.5.07 19:07 - DarbavietāMan patīk šeit vakaros, kad cilvēku nav. Tikko izdzisa gaismas. Laiks slēgt. Un tad tramvajs un mājupceļš. Bet vēl piecas minūtes salda sarkanā tēja un vienīgi balsis no terārijiem. |
26.4.07 23:26Lēnas, lēnas acis. Liekas, visi locekļi gaida to mirkli, kad varēs pieņemt spilvena formu.Bet ir tā silti, silti un labi. Un gaiss smaržo pēc zemes, pēc zāles, kļavu ziediem un papelēm. Un pērkonēm ir lieli pumpuri. Gaidu, kad pļavas būs dzeltenas. Šodien man dīvainas attiecības ar putniem. Zooloģiskajā dārzā mani vēroja Japānas dzērve. Sekoja man, kad gāju tai garām. Apgriezos un nomainīju virzienu - viņa arī. Stāvējām abas, katra savā sieta pusē. Es raugoties, viņa - velkot knābi gar režģi. Man tieši putni tā svarīgi kaut ko atgādina. Un tieši dzērves. Viņu dejas.. Caur Sarkandaugavai līdz Teikai. Tā lēni un nesteidzoties, izbaudot vēju. Tā pavisam, pavisam maigu. Autobuss, kas mani nenoved līdz galam. Lai mājās varu iet kājām. Un tad nu tumsā parkā lasu vizbulītes, kamēr virs galvas zaros pārsēžas kraukļi. Līdz brīdīm, kad sametas bail. Par tumsu. Un atkal vainīgi putni. Metamorfozes. Gaidot laiku, kad varēšu dārzā visu slēgt. Uzvelkot svārkus un kurpes, izlaižot matus. Ūdeni nolietās kedas un bikses skapī. Un grāmata un sarkanā tējā ar cukuru. Krūzes trīs. Pirmā ar steigu, remdējot izslāpumu. Otrā ar mieru. Trešā jau lasot. Un tad aizmirstās paskatīties pulkstenī, ka zāle jau jāslēdz un jādodas mājās. Alkas pēc miega. Vakaros mācos sapņot. Pasmaidīt pirms acu aizvēršanas. Uzsmaidīt.. |
Powered by Sviesta Ciba