28.8.09 21:55 - Pa punktiem*) Šodien esmu laba meitene un mājās pārrodos ne tikai ar vakariņu sastāvdaļām, bet arī divām pudelēm alus (iepriekš nezinot, ka sekos hokeja spēles translācija un tas tiks novērtēts vēl vairāk).*) Pēdējā laika atklājums ir kanēlis pie gaļas ēdieniem. Vismaz pie mērces no vistas filejas garšo lieliski. *) Manī neesot sievietes gēna, jo atzinu, ka riebjas iepirkties (satiku senneredzētu klasesbiedru, kurš sauca mani sev līdzi iepirkties) *) Darbā rīta cēliens pagāja auklējoties ar kucēnu - kolēģe atveda līdzi, trolejbusa pieturā sieviešu jostiņā piesietu rotvelera un vilka krustojumu. Kad no stūra veikala atnesu tai biezpienu nabaga lopiņš ēda trīcēdams. Tā nu puss zoo tika uzcelts gaisā un tuvākie radi/draugi arīdzen, bet lopiņam laimīgi tika atrastas mājas. *) Kārtējo reizi ciba izrādās liela, cibiņi ir visur. *) Šodien tik ļoti patīkama saule. Guns & Roses pēdējais albums atkal uz laiku pazūd no plejlistes, bet šobrīd atzīts par labākajiem gabaliem pastaigām lietū. *) Nākamnedēļ uz Kolku. Iepazīsim pirmkursniekus |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
14.8.09 19:46 - par slinkošanuTriatels bija tik laipns un garantijas ietvaros nomainīja mūsu interneta modemu.Atvaļinājums veicina radošo izpausmju mazināšanos. Šobrīd esmu ieritinājusies gultā un ķeršos pie "Lūpukrāsu pavēlnieču" lasīšanas, lai gan pirmās 20 lpp lasījās lēni, tālāk jau aizgāja. Kaut kā nopietnu literatūru negribu pēdējā laikā. Principā lietainās dienas paiet ar mīļoto kopīgi simojoties. Sen nebiju aizrāvusies ar datorspēlēm :D Un vēl šodien pamanīju, ka viena no meitenēm kreiso priekšķepiņu skrienot īsti negrib likt pie zemes, bet pati ķepa kustās un viss notiek, tātad nevar būt salauzta, varbūt sasitusi kur lecot... redzēs, kas notiks pirmdien, katrā gadījumā viens no darba labumiem ir pieejams veterinārārsts. |
7.8.09 19:45No mājām līdz darbam 35minūtes. Vispār šodien minās ellīgi labi. Bet mājupceļā gan atrisināju jautājumu vilkt garās zeķes vai atstāt basas kājas rītdienas vecmeitu balītē. Pirmais kritiens ar riteni nez cik gadu laikā.Bet vispār atvaļinājuma gaidās esmu kļuvusi aizmāršīga. Vakar darbā aizmirsu izslēgt lampas un temperatūras pierakstīt, šodien aizmirsu mājās mobilo, bet darbā no rīta nepaskatoties, ko iebāžu kabatā, visu dienu nostaigāju ar kolēģes atslēgām. Bet rīt palikusi pēdējā diena. Un šodien atkal mājai nogāja gar degunu uziešana gaisā neaizgriezta gāzes degļa dēļ. Laicīgi atbraucām, bet smaka vienalga pa visu māju un tad vēl uz mums lamājas, ka caurvēju esam uztaisījuši. Bet tagad es iešu sacept sev sviesta pupiņas, bet pēc tam nodošos trešo Simu spēlēšanai. Un lūdzu turiet īkšķus, lai ar mani pirmdien sazinās un piedāvā darbu. |
12.6.09 21:36Sēžu vienatnē, dzeru šampanieti un ēdu sieru. No pudeles, ko nopirku pēc aizstāvēšanās vien divas glāzes izdzērām, jo tas dzēriens tā īsti neiet, bet šovakar man tukšojas ļoti ātri. Mīļotais aizbraucis spēlēt zoli. Varbūt man ātri uznāks miegs un izgulēšos līdz rītam, kad jādodas uz darbu.Šodien ejot pa ielu biju izdomājusi daudz gudru domu, ko pastāstīt. Teiksim to, ka kolēģe, ar ko dalam slodzi iet prom, līdz ar to mani formē uz pilnu. Sarunāju gan, ka strādāšu kādas 4 dienas nedēļā, atlikušās dienas nāks kolēģes meita, naudu sadalīsim, jo 5 dienas nedēļā man būtu par daudz. Nopriecājos, ka tikšu pie lielākas algas, bet 20% draud atņemt... Vēl gribēju stāstīt, ka uz ielas esmu sākusi runāties ar cilvēkiem. Tantiņām, kas cenšas saskatīt, cikos būs autobuss pateikt priekšā. Pateikt ceļu, ja redzu, ka cilvēks meklē, kur iet. Gaidot pie kases, ja ir ko teikt, pateikt pārējiem. Sarunāties ar pārdevējām.. Vēl par to, ka nespēju sev izlaidumam atrast kurpes pie kleitas... Par to, ka izlaidums mums abiem būs viens... Par to, ka skatījos augskolas ārzemēs... Par to, ka nezinu, par ko rakstīt maģistra darbu un kur... Par to, ka jūtos kā sieviete... Par to, ka jūlija vidū Liepājā būs Bon Jovi fanu tikšanās... Par to, ka maniem degu uzrodas depresija, kad aizbraucam uz divām dienām prom... Par to, ka gribas izslēgt telefonu, iekāpt vilcienā un aizbraukt uz jūru... Par to, kā priecājos saņemt Elīnas vēstuli... Par to, kā man pietrūkst draudzeņu.. Par to, kādas sievietes man patīk... Ko Tu no tā visa gribi zināt? |
7.5.09 09:44Kamēr mīļotais Daugavpils universitātē nodarbojas ar plūsmas citofotometru un mēra kviešu ploiditāti, es dodosdesmitos vakarā gulēt. Četros naktī pamošanās un miega trūkums. Septiņos no rīta pamošanās. Bet līdz deviņiem tomēr kaut kā nosnauduļoju.Tagad varētu ķerties pie bakalaura, uz lekciju negribu braukt. Priekšaizstāvēšana izrādās ir nākampiektdien, nevis šo. Bet vakar darba vadītājs piezvanīja, ka viņam par to esot pateikts, viņš gan netiekot un lai neuztraucoties un tad nu stāstīja, kā man prezentāciju taisīt. Pie sevis klusībā smējos par šādu rociņas turēšanu, jo viss šis pasākums mani nebūt nebaida, jo prezentācijas esmu jau pietiekami taisījusi unatbildējusi arī pie dusmīgākiem onkuļiem kā tie, kas ir mūsu katedrā. Bet es tomēr varot viņam aizsūtīt prezentāciju šovakar (aiz pārpratuma teicu, ka viss jau ir rīt, jo tādas bija baumas un tikai pēc tam izlasīju e-pastu no katedras), un tad viņš nokomentēšot un atsūtīšot atpakaļ. Vakar jau būtiski visu uztaisīju, nezinu, ko viņš komentēs, jo prezentācijas slaidos ir shēmas un attēli, ko komentēšu, vien palikusi rezultātu sadaļa, vot pie tās būtu jāpiestrādā. Un vispār tā nu man rīt ir brīvdiena, jo darbā visiem cītīgi teicu, ka bakalaura padarīšana... Bet man tā pat pienākas. Galu galā vasarā visu atvaļinājumu tā pat nedabūšu. Un oficiāli, man viņš vēl iet, tikai atvaļinājuma nauda gan nav izmaksāta, gaidīju jau pirms 2 nedēļām ar to rēķinoties... Nu ko, krīzes dēļ laikam būs kopā ar algu. |
14.2.09 09:37Laura ar Jāni saderinājās.Itāļu valodas pasniedzēja runā vien itāliski, pa retam iemetot kādu vārdu angliski, nezinu, vai turpināšu apmeklēt šīs lekcijas, jo punktu man pietiek. Top brīnišķīgi zaļas krāsas džemperis. Drīz došos uz pieturu, lai pēc tam centrā no lekcijas sagaidītu mīļoto un tad kopā ar viņa darba kolēģiem dotos uz dabas muzeju. Un šovakar jāaizmieg vienai, jo viņš brauc uz Gulbeni vērot Sarmu. Tā nu rīt pieteicos iet uz darbu, lai gan pirms tam biju paņēmusi brīvdienu, jo negribu viena mājās nīkt, bet aukstumā vērot mašīnas arī negribu. Un jā, vakar darbā bija rekords - pulksten pusvienpadsmitos jau prasīju kādam, vai nevajag ko palīdzēt, vai arī nav kādi man veicami uzdevumi, ko neesmu pamanījusi. Tas lūk saucas, priekšniece izdomāja, ka tā kā ir krīze, man godīgi esot jāstrādā pilna pusslodze nevis tikai 2 dienas nedēļā, kā mēdzu iet. |
2.2.09 11:43No rīta logos bija fantastiskas leduspuķes.Sēžu un cīnos ap savu eseju, pie viena lamājot pasniedzēju. Šodien jau laikam no mājas neizkustēšu uz universitāti aizbraukt. Ai, rīt neiešu uz darbu, pateikšu, ka esmu slima, jo mūsu rīt tur tā pat būs daudz un darba nekāda, vien svinēšana un nav liekas naudas šobrīd par ko puķes pirkt. Un nemaz negribu. Tā vietā izskriešu visu to, ko man pilsētā vajaga. |
23.11.08 19:56Ķīšezers kļuvis par jūru, bet uz pelēkām debesīm melni strazdi dzelteniem knābjiem ēd sarkanas vilkābeles.Lāčiem nepatīk vējš un tie slēpjas pie sienām. Zooloģiskajā dārzā šodien redzēju trīs apmeklētājus un tropu mājā bija auksti. Es zinu, kā gatavošu adventes vainagu. Es gribu termosā ieliet liepziedu tēju ar medu, uzvilkt vilnas zeķes un braukt uz jūru ķert vēju. Uz ielas pret viņu var atspiesties. (vēju) Un mēs šonakt baidāmies no plūdiem. Un mēs iesim uz cirku. |
14.11.08 19:33Mācos lasīt krieviski. Darbā stāv detektīvi tad nu pa pāris lapiņām uz priekšu boksterēju. |
18.3.08 13:45Kāds ir novācis zirnekļu tīklus, kuri bija telpā pie sliekām, tieši virs kastēm. Pagrabs vairs neliekas tik mājīgs. Jūtos it kā kāds būtu ielauzies manā teritorijā. |
12.2.08 11:03 - Būšana iekš KoRnVakardiena bij ļauna. Varētu teikt, ka zem uzacs ir viegls zilganums 0,5x0,5cm lielumā, bet Reinis jau nebija vainīgs. Pie skatuves masas un grūstīšanās milzīgas. Labi, biju ar trīs puišiem un mani sargāja, bet vilnī vienalga bija jātur līdzi tam spēkam un spiedienam. (Šādās reizēs es gribētu būt vīrietis.) Masu transa stāvoklis, interesanti to visu pavērot no malas kā kinofilmā. Lietus un slapjas, sāpošas kājas mājupceļā. Bifīters kā zāļu un siltuma deva. "Tu dzer kā ūdeni. Man jau patīk, ka meitenes dzer alkoholu kā normāli cilvēki." No rīta tik ļoti negribējās uz darbu, bet esmu un daru. Patiesībā nē. Sēžu pagrabā pie sliekām un slinkoju. Neviens jau nezin, kas man te jādara. |
5.1.08 20:34 - Pārdomas vecās Kristīnes garāNezinu, kādēļ eju uz filmām par karu. [Zinu, jo man tās patīk, nesakiet to.] Vakardien "Piedošana" ("Atoment"). Pēc tam zālē mirku asarās. Joprojām filmas par māksliniekiem mani aizkustina visvairāk. Kā šajā filmā. Un beigās, kad vismaz savā grāmatā viņa uzbūra laimīgu dzīvi... Es arī tā mēdzu darīt.. Rakstīt izdomāt ko labāku, vai, pateikt to, ko neiedrošinātos pateikt dzīvē.. Bet, ziniet, šodien, šodien es varbūt arī varu teikt visu, ko domāju...Aizsūtīju darbus šī gada meistardarbnīcu konkursam. Pie Laimas Muktupāvelas. Tagad jāgaida, jāgaida, jāgaida, vai mani uzņems... Aizvakar gribēju nopirkt sev lūpu spīdumu. Nopirku tādu, kas tikai mazliet atšķiras no lūpu toņa uz rozā pusi ar maziem zelta puteklīšiem. Gribēju kaut ko vienkārši maigu un meitenīgu. Pateica man, ka neesot labi. Daudz labāk būtu kas sarkans. Sarkans nevis rozā. Sieviete, nevis meitene. Šodien mīlējāmies slimnīcas tualetē. Izslāpuši viens pēc otra, pēc pieglaušanās, pieskārieniem, skūpstiem un glāstiem. "Beidzot es atkal redzu tevi ar tādu smaidu..." - "Kādu?" - "Nu tādu, viscaur laimīgu un manu..." - "Tava, jau visu laiku..." Kādu reizi, kad atkal mīlinājāmies un teicāmies būt viens otra mīļums, un mīļotais, galvā pazibēja teikums "Tava, mūžīgi." Bail, par šādu ideju. Nē, ne bail, vienkārši, agrāk tāda doma šķita tāda un nereāla... Kursabiedrene ir stāvoklī. Labi, man to neviens "nav" teicis, bet tas ir jauki... Patiešām ceru par viņiem abiem. Mīļotais netic, ka viņiem viss būs.. Pēc gada jau viens otram būšot apnikuši un vēl būšot bērns. Un kā viņi uzturēšot, tagad, kad jāmācās abiem... "Ja mums būs bērni, tad tikai, kad būs augstākās izglītības, nu labi varbūt trešā kursa beigās, bet arī tad man vēl būs grūti uzturēt ģimeni.. Reizēm domāju, cik ļoti man ar viņu ir veicies.. Ar to, kā viņš uzvedas un domā.. Jā, ir jau skaisti tā, kā ir viņa ģimenē, kad māmmiņa nestrādā jau no tā brīža, kad sāka gaidīt viņu, tikai rūpējas par māju un dārzu.. Reizēm liekas, ka visi mani uzskati ir sagrozīti un sacelti ar kājām gaisā.. Kaut vai par tēju... Agrāk es nedzēru zaļo, un visiem sacīju, ka tā man negaršo.. tagad dzeru tieši to. Un bez cukura. No "Diviem turkiem", tur viņas ir garšīgas. Apsara ne, tur iekšā ir salmi. Jā, man jau teica, ka augstās prasības pielipšot. Bet vēl nav. Vēl esmu tikpat parasta. Skatos uz savām rokām un domāju, ko no malas par tām varētu padomāt. Kreisā ir bromēlijas lapas saskrāpēta darbā tīrot terārijus. Arī labajai vidējais pirksts ir mazā brālīša saskrāpēts, bet mazo pirkstiņu šodien sadūru krāmējot malku... Es nobružājos. Reizēm pasprūk pa lamu vārdam. Reti, reti, bet tomēr. Un ātrums aizrauj. 100 jūdzes stundā (kilometri 160 sanāk) uz ceļa liekas nekas. Ātrumu nejūt. Nezinu, kas būs, kad pienāks mans laiks likt tiesības un mācīties... nē, man būs bail tā braukt. Ceru, ka būs, ka neuzvarēs pārgalvība... Pirmdien eksāmens fizioloģijā. Doti 87 biļešu jautājumi. Vakarnakt trīs stundu laikā izskatīju un perfekti aprakstīju sešus. Daudz, daudz, daudz par maz. Vairs nemāku sevi mocīt. Nemāku sēdēt līdz rītausmai. Gribas miega. Gribu siltu sauli un vasaru. |
9.12.07 10:55Jāatrod vēlviens darbs. Varbūt iet par bioloģijas skolotāju? |
2.12.07 13:34Pusdienās sviesta cepumi un mēle želejā. Ja nesāk pētīt uzbūvi un bioloģiski domāt par to visu, tad garšīgi. Prieks, ka darbā esmu viena. |
18.11.07 13:59 - "Darba specifika"Tualetes podā ložņā slieka. Izskatās, ka rāpjas ārā no kanalizācijas. (Vai arī tas bija kāda briesmoņa tausteklis, jo beigu galu es neredzēju.) Pēc mirklīgām pārdomām, vai redzētais skats neietekmē manu vēlmi tur atrasties, atļāvos tai uztaisīt uz galvas un nolaist ūdeni. Tiešā nozīmē. Šodien nav spēka un noskaņojuma strādāt. Viss iet pārāk lēni. Bet tagad ir pusdienaspārtraukums ar hurmu. Un vakar SWH rock pasākumu nācās pamest pusē sliktas pašsajūtas dēļ. |
8.11.07 11:22Prātīgi izdomāt vairs nedzert pretsāpju zāles, jo nesāp. Nesāp jau tāpēc, ka zāles tiek dzertas. Tā teikt, ne velti viņas piecām dienām izrakstītas. Un te ir liela beigta Dyscophus guineti - sārtā tomātvarde. |
27.9.07 16:30Mums šodien darbā bij franču konjaciņš. Nu pēc smaržas tik maigs, maigs... |
10.8.07 13:59 - Siguldai 800Šī tik būs dieniņa/naktniņa.Tikko pārrados mājās un iznācu no dušas un nu sēžu ar aukstu alus pudeli. Jākārto istaba. Galu galā šonakt pie manis tā vairāk cilvēku apgrozīsies. Tikai nezinu, kur un kā izguldīt. Nu jā, vispār vakara plāns ir, ka mīļums pēc darba braucot uz Siguldu Teikā savāc Aigaru un Lieni (nezinu, ko viņi runās pa ceļu, jo tikušies ir vienu reizi un kādu stundu) un tad dodas pie manis. Seko Prāta vētras koncerts (paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} ely par iespēju vēl tikt pie vienas biļetes) Nu jā pa vidu vēl stādīšana priekšā manai māmiņai. Nezinu, kāds būs koncerts, jo ierodas arī viņa draugi, no kuriem man pazīstams nav neviens un arī manas siguldietes noteikti gribēs ar viņu sapazīties, vismaz redzēt un tā nu nezinu, kā visa uzmanība tiks sadalīta. Nu bet vispār es gribu palielīties ar jauku sudraba gredzeniņu uz atgriešanos (varbūt uznāks luste nobildēt un jums parādīt) - vienvārdsakot tā tiku sagaidīta atgriežoties. Un viens no viņa paziņām jau ar tā veiksmīgi iepazīts. No Anglijas atvests KoRn disks spēj pavērt ceļu uz dažu labu sirdi :D Bet vispār arī man tā mūzika tīri labi sāk iepatikties. Nu, kas vēl tāds... Vakar pa ilgiem laikiem atkal atrados darbā. Ūdensspaiņi nu ellīgi smagi palikuši. Bet kolēģes no rīta paskatījās uz mani: "Kristīne kā vienmēr - smaidīga un neizgulējusies un tad jau viss kārtībā." Nu jā, tā lūk. Bet tagad gan laikam kaut kas jādara. Jo vairāk notikumu uzrodas, jo mazāk laika paliek cibai. |
19.7.07 13:53Sēžu darbā ierāvusies starp terārijiem un sienu uz grīdas. Vakarnakt stāstīju par sevi. Nebiju domājusi, ka tas viss tik ļoti sāp. Līdz asarām sāp, jo skaļi to nekad nebiju izteikusi... Klausījos par viņu un jutos kā tas ķēniņš no Kaķīša dzirnaviņām, uz kura sirdi visas bēdas atrada ceļu.. Šodien ir skumji, bet par mani apsolīja rūpēties. |
18.7.07 15:17-Nu, mīļum, tu paliec šonakt pie manis? Nu tad ieej veikalā paņem malto gaļu, piedevas gaļai un aromātisko sāli, man mamma vakar kabaci atveda, es aiziešu tev pretī uz pieturu. Aptuveni to man tikko teica pa telefonu. Tātad man atkal būs garšīgās vakariņas. Un kaut kā galīgi nestrādājas šodien. |
Powered by Sviesta Ciba