Sēžu vienatnē, dzeru šampanieti un ēdu sieru. No pudeles, ko nopirku pēc aizstāvēšanās vien divas glāzes izdzērām, jo tas dzēriens tā īsti neiet, bet šovakar man tukšojas ļoti ātri. Mīļotais aizbraucis spēlēt zoli. Varbūt man ātri uznāks miegs un izgulēšos līdz rītam, kad jādodas uz darbu.
Šodien ejot pa ielu biju izdomājusi daudz gudru domu, ko pastāstīt. Teiksim to, ka kolēģe, ar ko dalam slodzi iet prom, līdz ar to mani formē uz pilnu. Sarunāju gan, ka strādāšu kādas 4 dienas nedēļā, atlikušās dienas nāks kolēģes meita, naudu sadalīsim, jo 5 dienas nedēļā man būtu par daudz. Nopriecājos, ka tikšu pie lielākas algas, bet 20% draud atņemt...
Vēl gribēju stāstīt, ka uz ielas esmu sākusi runāties ar cilvēkiem. Tantiņām, kas cenšas saskatīt, cikos būs autobuss pateikt priekšā. Pateikt ceļu, ja redzu, ka cilvēks meklē, kur iet. Gaidot pie kases, ja ir ko teikt, pateikt pārējiem. Sarunāties ar pārdevējām..
Vēl par to, ka nespēju sev izlaidumam atrast kurpes pie kleitas...
Par to, ka izlaidums mums abiem būs viens...
Par to, ka skatījos augskolas ārzemēs...
Par to, ka nezinu, par ko rakstīt maģistra darbu un kur...
Par to, ka jūtos kā sieviete...
Par to, ka jūlija vidū Liepājā būs Bon Jovi fanu tikšanās...
Par to, ka maniem degu uzrodas depresija, kad aizbraucam uz divām dienām prom...
Par to, ka gribas izslēgt telefonu, iekāpt vilcienā un aizbraukt uz jūru...
Par to, kā priecājos saņemt Elīnas vēstuli...
Par to, kā man pietrūkst draudzeņu..
Par to, kādas sievietes man patīk...

Ko Tu no tā visa gribi zināt?