10.9.09 23:11Un vispār es vakar sarunāju kur un par ko rakstīšu maģistra darbu. Bet varēšu atkal justies kā pirmajā kursā, kad skrēju kā vāveres ritenī (pirmdiena-piekdiena - lekcijas, ceturdiena, svētdiena-darbs, sestdienās literārā akadēmija), tā tagad priekšā stāv dienu sadalījums - pirmdiena-Salaspils, otrdiena, trešdiena-darbs, cetrurdiena, piektdiena-lekcijas, sestdiena, svētdiena-darbs. Vismaz šobrīd tā izskatās mani plāni un ceru tos tā iegrozīt, lai apvienotu un paspētu visu.Bet negulēt gan es vairs nemāku. Laikam esmu iemācījusies sevi mīlēt. |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
23.4.08 13:09Pēdējais garadarbs. |
2.4.08 12:21Ir, ir, ir! Līdz ar pavasari ir manī arī pamodies. Kaut kas. Atkal viņa, kurai ir sarkanās kurpītes, tikai augstos papēžus nu vairs nevar vilkt. Nē, var, tikai vienatnē.Vakar atsāku vasaras skatienu kolekcijas papildināšanu. Sākot ar priekšnieci izejot no darba. Melnie, garie svārki un bezroku krekliņš, tumša lente ap matiem, mazliet violetas acis un koša šalle. Un jaka rokās un gājiens gar tramvaja sliedēm uz nākamo pieturu. Un tad nākamo, tikai keramikas nodarbības tuvošanās kavēja mani no ceļa Zoodarzs-centrs veikšanas ar kājām. Bet šāds gājiens prasītu pusotru stundu, ir pārbaudīts. Šodien, solīts, iegūšu savā īpašumā kurpītes. Viņa māmmiņa vakar esot man nopirkusi. Lieldienās pie vecākiem aizbraucu viņa botiņās ieautās kājām, jo savus zābakus biju veiksmīgi noplēsusi un viņa mammai tas neesot gājis pie sirds un viņa esot ieraudzījusi jaukas kurpītes un esot nopirkusi... Ja man nepatikšot, derot viņai pašai... Nu ko man teikt un darīt par šādu lietu?.. Un sestdien beidzot aizgāju uz literāro akadēmiju... visu laiku nesanāca tais dienās... un tagad atkal ir jāraksta... Un sestdien, sestdien ar viņu un manu mammu ejam uz Valta Pūces koncertu. Ar Vazdiku, Kauperu un Ozolu (vijolistu). Un apsveicu jūs ar pavasari. |
14.3.08 22:42Ar māmmiņu un viņu trijatā dzeram vīnu un ēdam sieru.Un vērojam "Karogu", kur ir mana pirmā literārā publikācija. Tāda, neskaitot skolas avīzi... Bet ne jau tas šobrīd ir svarīgs. Vienkārši sajūta tā. Mani šodien aizveda uz vietu, kur viņš bērnībā gājis spēlēties. Vienkārši tā pat. Un es novērtēju. |
17.2.08 13:25 - Hamlets un ValmieraHamleta vērošana, kad arī skatītāju krēsli salikti uz skatuves. Tā ļoti tuvi viņiem. Aktieri ādas tērpos un mētelīšos. Ai, kā tas man patika :)Jā, izrāde bija. Un, beidzot pabeidzu savu garo stāstu, tā teikt, vajadzēja vienkārši nomainīt vidi. Tātad punkts pielikts Valmierā. Vēl tikai jālabo un tad arī cita publika to varēs redzēt. |
15.2.08 12:27Manu darbu publicēs "Karogā"!!! |
9.2.08 21:24Gribu uz Parīzi. |
5.2.08 14:41Dzeru melnu tēju, ēdu baltu šokolādi un rakstu. Beidzot ir ideja, kam ar viņiem ir jānotiek tālāk. Ķersimies pie aktīvas darbības: atriebība, izlikšanās, iekāre un zemiskums. Beidzot daļa sapņu meitenes manī guļ, varu rakstīt par to, ka ir arī riebīgi cilvēki. |
2.2.08 11:24Sēžu mājās, mamma spēlējas ar mazajiem, mīļotais cītīgi ko veido no lego, mūzika skan... Tāda mazā idillīte.Izdomāju, uz lekcijām braukt nav ko, tā pat pagājušajā gadā bija viss tas pats. Labāk ir atpūsties, kad arī mīļais ir mājās, savādāk pēdējās dienās, kad viņš septiņos rītā jau aizgāja prom uz darbu, bet es paliku viena gultā... Tagad ir tā jauki... |
26.1.08 17:52Izlaidus un "pirmais septembris" tā teikt. Un man ir gan sertifikāts gan apliecība.Un K. Vērdiņa ieliets vīns, no kura autobusā sagriezās galva. Bet nemāku smaidīt un tēlot cilvēku klātbūtnē, ar kuiem mani nesaista nekas. "Tu arī pieteicies nākamajam gadam? Tad jau mēs būsim sešasm, būsim brandža no vecajiem..." LOL, tak neesmu jutusi kopības sajūtu ar viņām nekad un es jau viņām ar neesmu vajadzīga. Pasēdēt negāju, aizbraucu mājās. Jaunu gadu un jaunu iedvesmu. |
18.1.08 12:16Uzminiet kurš mācīsies rakstīt prozu pie Laimas Muktupāvelas?! :) |
5.1.08 20:34 - Pārdomas vecās Kristīnes garāNezinu, kādēļ eju uz filmām par karu. [Zinu, jo man tās patīk, nesakiet to.] Vakardien "Piedošana" ("Atoment"). Pēc tam zālē mirku asarās. Joprojām filmas par māksliniekiem mani aizkustina visvairāk. Kā šajā filmā. Un beigās, kad vismaz savā grāmatā viņa uzbūra laimīgu dzīvi... Es arī tā mēdzu darīt.. Rakstīt izdomāt ko labāku, vai, pateikt to, ko neiedrošinātos pateikt dzīvē.. Bet, ziniet, šodien, šodien es varbūt arī varu teikt visu, ko domāju...Aizsūtīju darbus šī gada meistardarbnīcu konkursam. Pie Laimas Muktupāvelas. Tagad jāgaida, jāgaida, jāgaida, vai mani uzņems... Aizvakar gribēju nopirkt sev lūpu spīdumu. Nopirku tādu, kas tikai mazliet atšķiras no lūpu toņa uz rozā pusi ar maziem zelta puteklīšiem. Gribēju kaut ko vienkārši maigu un meitenīgu. Pateica man, ka neesot labi. Daudz labāk būtu kas sarkans. Sarkans nevis rozā. Sieviete, nevis meitene. Šodien mīlējāmies slimnīcas tualetē. Izslāpuši viens pēc otra, pēc pieglaušanās, pieskārieniem, skūpstiem un glāstiem. "Beidzot es atkal redzu tevi ar tādu smaidu..." - "Kādu?" - "Nu tādu, viscaur laimīgu un manu..." - "Tava, jau visu laiku..." Kādu reizi, kad atkal mīlinājāmies un teicāmies būt viens otra mīļums, un mīļotais, galvā pazibēja teikums "Tava, mūžīgi." Bail, par šādu ideju. Nē, ne bail, vienkārši, agrāk tāda doma šķita tāda un nereāla... Kursabiedrene ir stāvoklī. Labi, man to neviens "nav" teicis, bet tas ir jauki... Patiešām ceru par viņiem abiem. Mīļotais netic, ka viņiem viss būs.. Pēc gada jau viens otram būšot apnikuši un vēl būšot bērns. Un kā viņi uzturēšot, tagad, kad jāmācās abiem... "Ja mums būs bērni, tad tikai, kad būs augstākās izglītības, nu labi varbūt trešā kursa beigās, bet arī tad man vēl būs grūti uzturēt ģimeni.. Reizēm domāju, cik ļoti man ar viņu ir veicies.. Ar to, kā viņš uzvedas un domā.. Jā, ir jau skaisti tā, kā ir viņa ģimenē, kad māmmiņa nestrādā jau no tā brīža, kad sāka gaidīt viņu, tikai rūpējas par māju un dārzu.. Reizēm liekas, ka visi mani uzskati ir sagrozīti un sacelti ar kājām gaisā.. Kaut vai par tēju... Agrāk es nedzēru zaļo, un visiem sacīju, ka tā man negaršo.. tagad dzeru tieši to. Un bez cukura. No "Diviem turkiem", tur viņas ir garšīgas. Apsara ne, tur iekšā ir salmi. Jā, man jau teica, ka augstās prasības pielipšot. Bet vēl nav. Vēl esmu tikpat parasta. Skatos uz savām rokām un domāju, ko no malas par tām varētu padomāt. Kreisā ir bromēlijas lapas saskrāpēta darbā tīrot terārijus. Arī labajai vidējais pirksts ir mazā brālīša saskrāpēts, bet mazo pirkstiņu šodien sadūru krāmējot malku... Es nobružājos. Reizēm pasprūk pa lamu vārdam. Reti, reti, bet tomēr. Un ātrums aizrauj. 100 jūdzes stundā (kilometri 160 sanāk) uz ceļa liekas nekas. Ātrumu nejūt. Nezinu, kas būs, kad pienāks mans laiks likt tiesības un mācīties... nē, man būs bail tā braukt. Ceru, ka būs, ka neuzvarēs pārgalvība... Pirmdien eksāmens fizioloģijā. Doti 87 biļešu jautājumi. Vakarnakt trīs stundu laikā izskatīju un perfekti aprakstīju sešus. Daudz, daudz, daudz par maz. Vairs nemāku sevi mocīt. Nemāku sēdēt līdz rītausmai. Gribas miega. Gribu siltu sauli un vasaru. |
30.11.07 11:29 - Reklāma. Anyone joins?Visu vecumu autori, kuri raksta dzeju, prozu, lugas vai scenārijus un vēlas pilnveidoties šajā virzienā, tiek aicināti piedalīties Latvijas Rakstnieku savienības un LU Filoloģijas fakultātes rīkotajos Rakstnieku tālākizglītības kursos „Rakstniecības teorija un prakse”. Kursi norisinās VKKF atbalstītās kultūras programmas „Literārā Akadēmija” ietvaros un meistardarbnīcās uzņemtajiem autoriem tie ir bez maksas.Rakstnieku tālākizglītības programmu veido 7 lekciju kursi, kas aptver būtiskākos literārajā praksē pielietojamos jautājumus (dzejas, prozas un dramaturģijas teorija, literāro stilu un virzienu vēsture, žanru literatūra, kritikas teorija, valodas kultūra) un meistardarbnīca (dzejas, prozas vai dramaturģijas) Jāņa Rokpeļņa, Laimas Muktupāvelas vai Jāņa Jurkāna vadībā. Kursi norisināsies, sākot ar 2008. gada februāri, sestdienās visa gada garumā (ar pārtraukumu vasaras mēnešos) Rīgā, LU Filoloģijas fakultātes telpās. Kursu noslēgumā dalībnieki izstrādā kursa darbu (literāru darbu savā žanrā). Tā kā meistardarbnīcu dalībnieku skaits ir ierobežots, bet pretendentu vienmēr ir daudz, tiek rīkots konkurss. Lai pieteiktos kursiem, līdz 2007. gada 28. decembrim jāiesniedz konkursa darbs vienai vai vairākām meistardarbnīcām. Iesniedzamais darbu apjoms: dzeja – 200 līdz 300 rindu; proza, lugas, scenāriji – 25 000 līdz 50 000 zīmju. Jāiesūta (ar norādi Literāro meistardarbnīcu konkursam, Latvijas Rakstnieku savienība, Kuršu iela 24, Rīga, LV-1006): 1. jūsu darbs datora izdrukā; 2. darba elektroniskā versija (uz e-pastu: ronalds.briedis@inbox.lv); 3. ziņas par sevi (dzimšanas datums, izglītība, nodarbošanās, īsa radošā biogrāfija) un kontaktinformācija (adrese, e-pasts, telefons). Darbus var iesniegt arī personīgi darba dienās no 11:00-17:00. Kandidatūras izvērtēs meistardarbnīcu vadītāji. Autorus, kas kļūs par meistardarbnīcu dalībniekiem, informēsim personiski. Sīkākas ziņas pieejamas pa tālr. 26774517 (Ronalds Briedis, programmas „Literārā Akadēmija” vadītājs). Latvijas Rakstnieku savienība |
27.11.07 21:35Telefonā nav iespējams atvērt cibu, līdz ar to šeit izlasīt ko varu aizvien retāk.Bet, pa šo laiku man ir piešķirta stipendija diviem mēnešiem, kā jau gada beigās.. Aizvien nopietnāk notiek gatavošanās astotajam decembrim, kur tiekat laipni gaidīti. Šobrīd ir izvēlēts stāsts, bet ir jāatrod bildes, ko rādīt tam fonā. Lakats no kvadrātiņiem ir uztamborēts, top balti rūtains, caurspīdīgs pančo. Biju uz teātri. Uz "Lilitu". Stils patika; pati izrāde likās garlaicīga. Mīļotais tika pie mašīnās. Sarkana Subaru. Skaista. Sestdiena, svētdiena Valmierā pie viņa vecākiem. Un gāja labi. Un nu jā, jāizmanto laiks un jāmeklē bildes... ja jums ir kāda laba par/ar cilvēku elektriskajā krēslā, par ko arī būs mans stāsts... |
10.11.07 22:51 - Pasākums "Slazds"8.decembrī plkst. 14tos Rakstniecības muzejā piedalos prozas lasījumos. Vēl nezinu ar ko, bet jūs esat laipni aicināti. |
22.9.07 10:36Aiz muguras balss, kas liek pateikt, lai paziņojot šeit visiem, ka atkal divas nedēļas cibā nerēgošos. Un priecājas tieši par to, ka tieši viņadēļ man nav laika, kad rakstīt. Bet arī, lai gan notikumu ir daudz, dalīties ar citiem negribās. Privātīpāšniece tā teikt. Par savām emocijām.Bet ko varu vēl pastāstīt pirms dodamdies prom uz budisma relikviju izstādi?... To, ka aizvein biežāk sanāk apgrozīties kinomājā. Un vakardien "No Reservation" (Mīlestības recepte) bija vienkārši jauka. Patiešām. Ar smaidu vē ilgi. Sen nebiju ar tādu baudu, mīļumu un jaukumu iznākusi no tās ēkas. Spriedze 3 un Vilkači neskaitās pie kino ar baudu :D. Un šodien neaizbraucu uz literāro akadēmiju. Ir tik grūti no rīta piecelties un aiziet, ja kāds blakus guļ. |
5.9.07 21:15Lekcijās sāku rakstīt dzeju. Jo pasniedzējs runā tik lēni un gari...Bet jāsāk rakstīt. Prozai sen nekas nav tapis. Un rīt no manis gaida uzrakstītu ko labu, kā sacīja. Un man nāk miedziņš. |
4.6.07 16:39Jauki uz ielas saskrieties un izdzirdēt: "Es precos." Nu labi, datumu viņa tikai sestdien noteica, bet zināt taču zināja jau sen. Un... Dace precas.-Es Tevi uzaicinu, bet tikai tad, ja nenāksi viena... -Kurā datumā? -27. jūlijs. -Tu atrisināji manas problēmas par ierašanos. 26. jūlija rītā es braucu pie Elīnas. -Nu tad nekā. Bet tomēr, viņa precas.. labi, neko. |
25.5.07 20:38Uh, kas par kafiju! Nu, varbūt tikai mazliet par stipru. Un tagad ir par karstu.Tā, tagad gaida divi rīt analizējami stāsti, kas jāizlasa. |
18.5.07 23:07Joprojām neguļu. (41h40min) Tikko nokrāsoju māmmiņas matus sarkanus. Pati košāka kļūšu svētdienas vakarā.Tagad laikam beidzot ir acu cietvēršanās. Un, eh, tieši tad, kad atceros, ka Spunģim tā ar neaizsūtīju. Bet, gan jau ka viņš ar čuč. Ceru, ka rīt 7:20 dzirdēšu modinātāju. PIrmā ir kritikas lekcija, negribu nogulēt. |
Powered by Sviesta Ciba