Klātbūtnes sajūta. Tā nejaukā, kad liekas, ka bez tevis telpā vēl kāds, lai gan skaidri, skaidri zini, ka nē.

Šodien cīnījos ar savām bailēm no zirnekļiem. Vakar šausminājos par tīkliem, šodien man lika tos likvidēt. Tas bija smagi... Lai gan, laikam tikai tā ar mani kaut ko var iesākt - nostādot situācijā, kad šķietami izvēles nav. Pie pašām beigām priekšniece, ieraudzījusi nelaimi un izmisumu manā sejā tomēr no šī pienākuma atbrīvoja...

Nez, uz Aerosmith vēl biļeti varētu iegūt? Es taču varētu iet arī viena... Un izdomāt, kā tikt galā ar nokļūšanu no prakses uz koncertu...