Sviesta Ciba |

wildflower (

fermenta) rakstīja,
@ 2007-11-30 11:18:00

New ciba look.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	fermenta 2007-11-30 11:29 (saite)
	Paldies. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2007-11-30 11:32 (saite)
	Nav jau, par ko pateikties. Tu pati zini, ka skaisti. Sen nerunāta. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fermenta 2007-11-30 11:35 (saite)
	Atzīstos vainīga. Vienkārši, man viss ir tik savādāk... tik ļoti, ka reizēm liekas, tās vecās, kas bija, nav. Vismaz tas, kas Viņai bija svarīgs, reizēm liekas pārvērties nenozīmīgos dzīves sīkumos.... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2007-11-30 11:39 (saite)

Neesi vainīga, neesi.
Nav nekādas bijušās, esošās vai vēl tikai gaidāmās Tevis, manis vai kāda cita. Mēs visi eksistējam vienīgi pārmaiņu straumē, jo apstāšanās - tā jau ir puse no nāves, garīgā puse, kas ir pati ļaunākā, daudz derdzīgāka par fizisko.
Un - dažreiz sīkumi ir pats skaistākais un vērtīgākais, kas šajā realitātē ir atlicis. Tieši sīkumi, jo tiem uzmanību pievērš tikai tie, kuri prot saredzēt, ne vien skatīties. Pārējie tiem paiet garām un neuzmin kāju, jo nepamana. Kā jau sīkumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fermenta 2007-11-30 11:41 (saite)
	Viss plūst un mainās.... Reizēm tikai par to paliek žēl. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2007-11-30 11:53 (saite)
	Es zinu. Arī man ir gluži tāpat, un, domājams, jelkuram, kurš spēj un vēlas domāt, ir tāpat. Yet some things are just as they are, and who knows what will the next turn of these changes bring forth. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fermenta 2007-11-30 11:56 (saite)
	Patiesībā jā... ja es kaut uz mirkli atkal tiktu iesviesta tā kā bija, tad... tad es vairs nespētu būt laimīga. Jo dzīve ir tagad un tieši šai mirklī un tāda kāda tā ir. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2007-11-30 12:12 (saite)

Es bieži ilgojos pēc pagātnes. Ne pēc savas, no tās man ir tikai daži mirkļi, kurus es tik un tā nevēlos atsaukt, vienīgi mūžam paturēt atmiņā. Pēc sen nogrimušiem laikiem, pēc dažiem nogrieznīšiem uz laika ass, kuri nebeidz mani savādi fascinēt, par spīti visam, kas par tiem zināms, arī no skapja durvju otras puses, no tās, kurā parasti glabājas skeleti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fermenta 2007-11-30 22:20 (saite)
	Pagātne lai kāda ir visiem kopēja. Un katram sava. No tās nevar tik vaļā... Arī gribot. Un labi vien ir. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: