Es bieži ilgojos pēc pagātnes. Ne pēc savas, no tās man ir tikai daži mirkļi, kurus es tik un tā nevēlos atsaukt, vienīgi mūžam paturēt atmiņā. Pēc sen nogrimušiem laikiem, pēc dažiem nogrieznīšiem uz laika ass, kuri nebeidz mani savādi fascinēt, par spīti visam, kas par tiem zināms, arī no skapja durvju otras puses, no tās, kurā parasti glabājas skeleti.