wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-08-28 10:49:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodien piecos iemidzināsim kaķi.
16 gadi manas dzīves.
Cik sevi atceros. Vienmēr.
Asaras.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ely
2007-08-28 11:43 (saite)
samīļoju tevi.. turies, mīļā

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-08-28 12:09 (saite)
Paldies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]aneteens
2007-08-28 20:41 (saite)
Ak dievs, smagi, lai neteiktu vairāk. Bet tas taču tiek darīts, lai dzīvniekam nav jāmokās?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-08-29 12:07 (saite)
Jā, mīļajai milzu audzējs bija...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]aneteens
2007-08-30 09:09 (saite)
Es tevi saprotu. Pati nesen zaudēju mīļu ģimenes locekli. Viņai izoperēja dzemdi, taču par vēlu. Neiemidzinājām, viņa aizgāja pati. Man tā bira asaras. Un nesen viņa atnāca pie manis sapnī, un tagad es zinu, ka viņai nekas vairs nekaiš, ka viņa ir vesela. Tāpēc domā par to, ka kaķenītei viss ir kārtībā, ka viņa vairs nemokās. Dzīve iet uz priekšu, un zināmā mērā viņa tomēr turpina būt tev blakus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-09-02 18:28 (saite)
Es zinu, man to turpina sacīt, taču, tomēr, kā saka, šādos gadījumos tiek skumts par to, ka šī būtne vairs nekad nebūs blakus... tā teikt, tiek skumts par sevi...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2007-08-28 21:15 (saite)
Jūtu līdzi. Šķiršanās vienmēr ir sāpīga.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-08-29 12:07 (saite)
To, ka tā būs tik sāpīga neapjauš vēl līdz šķiršanās brīdim pat..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]little_black
2007-08-28 22:45 (saite)
izsaku līdzjūtību, saule.turies.
zinu kā tas ira, mans bija manā sirdī 14 gadus.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-08-29 12:09 (saite)
smagi. Tagad ir tukšums mājās... naktī likās, ka dzirdu, kā staigā...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]_riot_
2007-08-31 16:47 (saite)
Jūtu līdzi.
Mana kaķenīte nomira pirms pāris nedēļām, bet vēl vakar atbraucot mājās un izdzirdot kaķa soļus uz trepēm likās, ka nāk viņa, un lai gan apzinos, ka viņas vairs nav, tāpat pārņēma neizskaidrojams prieks, kam tūlīt sekoja arī vilšanās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-09-02 18:28 (saite)
Saprotu to... ai, cik sāpīgi saprotu..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?