wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-08-28 10:49:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodien piecos iemidzināsim kaķi.
16 gadi manas dzīves.
Cik sevi atceros. Vienmēr.
Asaras.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]aneteens
2007-08-30 09:09 (saite)
Es tevi saprotu. Pati nesen zaudēju mīļu ģimenes locekli. Viņai izoperēja dzemdi, taču par vēlu. Neiemidzinājām, viņa aizgāja pati. Man tā bira asaras. Un nesen viņa atnāca pie manis sapnī, un tagad es zinu, ka viņai nekas vairs nekaiš, ka viņa ir vesela. Tāpēc domā par to, ka kaķenītei viss ir kārtībā, ka viņa vairs nemokās. Dzīve iet uz priekšu, un zināmā mērā viņa tomēr turpina būt tev blakus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-09-02 18:28 (saite)
Es zinu, man to turpina sacīt, taču, tomēr, kā saka, šādos gadījumos tiek skumts par to, ka šī būtne vairs nekad nebūs blakus... tā teikt, tiek skumts par sevi...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?