olē olē
Nekad neesmu sapratis fanošanu par kaut ko. Īpaši to, kas robežojas ar pilnīgu jūsmību jeb "karsta čurāšanu". Var jau just līdzi savai mīļākajai komandai, grupai vai valsts izlasei, bet nevajag taču par pērtiķi pārvērsties, bļaut un pļūtīt visur savu debilo sajūsmu. Ok, man arī patīk paskatīties kādu sporta pārraidi vai ko tamlīdzīgu, bet visus tos jūsmotājos, kājās lecējus, bungu (un seju) sitējus, bļāvējus un citus īpatņus es labprātāk redzu ejam nekā nākam. Vienvārdsakot, pārspīlēta emociju izrādīšana ir stipri kaitinoša.