Pēdējā laika notikumi Latvijā pastiprina manu pārliecību par politiķu neuzticamību. Vilks solīja, ka budžeta konsolidācija "biznesu un sabiedrību neietekmēs", bet tagad parādās informācija par to, ka dotāciju samazinājuma dēļ no nākamā gada aprīļa sabiedriskajam transportam nāksies pacelt biļešu cenas. Krājbankas situācija vēl izteiktāka - problēma krasi mainījās dienas laikā, no "mūs tas neskars" līdz tam, ka bankas darbību aptur.
Es saprotu, ka situācija ir tāda kāda ir un nevaru īpaši komentēt pieņemto lēmumu pareizību vai nepareizību. Tas, kas nepatīk man, ir nemitīgā melošana un viedokļu maiņa. Aizdomājos par to vai tas notiek apzināti, respektīvi, stratēģija, lai netracinātu cilvēkus, uzreiz sakot patiesību, tā tiek noklusēta un pēc tam pasniegta jau citā kontekstā. Vai arī atbildīgās amatpersonas tiešām nespēj paredzēt, kas notiks pāris gājienus uz priekšu.